finished picture book

I have plenty of finished versions of my picture book about Mark and his Shadow. And now I finished it again...

and now again, I should find some picture book publisher.. any suggestions?

Iegrāmatošanai; mans Linux kompī nomira un es dabūju veltīt kādas divas nedēļas, lai atdzīvinātu gan Windows, gan Linux uz vienas vecas datorkastes. Sen neesmu slimojis ar datorgraušanas izraisītām sekām, jo tādām lietām sen kā biju metis mieru, cerībā, ka mani vairs tas neskars. Nu jā, ja tev ir dators, tad problēmas ar to uzradīsies agrāk vai vēlāk enīvei. Tagad, cerams, atkal gadus 10 man neko tādu darīt vairs nevajadzēs. Bet nu kopumā jā, tā bija interesanta pieredze un bezjēdzīgi notriekts laiks. Tagad atpakaļ mežos un pagrabos: 

 

Easter

By the way, Happy Easter!

eggggg

Iegrāmatošanai; Kaut kā tā gadījās, ka pavasara melanholijas pārņemts iedomājos par pasaku Īkstītis un uzveidoju sev koka "palīgu", ko nosaucu par koka klucīti Kambiju. Man ir doma veidot savu koka darbu procesu fotofiksācijas. Īsti neesmu ticis skaidrībā priekš kam man tas vajadzīgs, taču esmu manījis, ka jaunu darbu radīšanas iedvesma man piezogas atgriežoties pie lietām, ko esmu darījis senāk. Tā nu esmu nodomājis, ka varbūt tādā teatralizētā veidā es varētu saglabāt jaunrades dzirksti priekšdienām. Lūk, iepazīstieties – šajā saitē dzīvo koka klucītis Kambijs:

www.draugiem.lv/kambijs

Another windmill

I am still thinking about decorative elements for a wall. Perhaps, it could be something about a windmill..

Maple wood in my phone's photo-camera

Iegrāmatošanai; apkārt plosās covid-19. Cilvēki pašizolējas. Viņiem tas ir jaunums, bet man pašizolācija ir pierastais dzīves veids.. Liekas, ka viņi, ja vien nesaslims un nenomirs, no šīs dažu nedēļu pašizolācijas iegūs vairāk kā es visas savas dzīves laikā, jo man tā ir norma, bet viņiem ekskluzīva iespēja piedzīvot ko jaunu neizejot no mājām. Laiks rādīs.

dancing hills

I made my own dancing hills.

from ash

Iegrāmatošanai: kamēr Luksemburgā plosās Melnā nāve Covid-19 veidolā, cilvēki slēpjas savos laptopos. Bērnu laukumi ciet, apkārt tikai klejo kaut kādi dienesti spīdīgās vestēs un sūta noklīdušos cilvjus mājās. Lai ieietu Delhaze veikalā jāstāv rindā, kur attālums vienam no otra ir jābūt laikam metrs. Cilvēki ir apzinīgi ar divu metru precizitāti. Man nav iebildumi kaut pret piecdesmit metriem, taču gaidīšana nesniedz tik lielu apmierinājumu, kā sēdēšana autobusā pie loga. Plauktos ir atgriezušies konservi, makaroni un citas lietas, ko ikdienā te neviens neizmanto, bet kas bija daudzu mierinājums sākoties šim šausminošo notikumu pilnajam laikam. Šausminošais notikums nu ir svētdiena divu nedēļu garumā un to bez konserviem un tualetes papīra nenodzīvot. Tā viņi laikam bija iedomājušies. Nu labi, kad es ieraudzīju, ka visā milzu makaronu nodaļā ir palikusi pēdējā paciņa ar nūdelēm, kas man nekad dzīvē nebija interesējusi, arī es piebiedrojos šai histērijai. Tagad sēžu te pie laptopa, ēdu nūdeles un klausos kaut kādu āziešu metālu Ningen Isu. Vita prasīja vai tas ir igauņu. A kāda starpība, ja tā padomā, vai gan viņi var dziedāt par ko pavisam citu. Sāpes tēmas taču visiem ir puslīdz vienādas.

Pagrabā, kad pumpēju vienritenim riepu pienāca klāt kaimiņš un uzjautrināts jautāja: “cīnāties pret vīrusu?” “Cenšos no tā aizlaisties,” atbildēju es. “Es arī cīnos!” un rāda man kaut kād droši vien smalka baltvīna pudeli. Nu viņš banķieris, tā ka vīnam būtu jābūt smalkam enīvei. Es to lietpratīgi nopētīju un atzinīgi pamājis ar galvu atbildēju, “have a nice fighting”

Maebiki Nokogiri

I started to use the Maebiki Nikogiri or Maebiki Obi in my woodcarving workshop. Very useful thing I should say. I get it from Yahoo! JAPAN Auction (through https://buyee.jp). Straight form Japan. Man who sold this saw, is also a sharpener and here is his home-page: https://nokogiri.crayonsite.net/

it is really big and heavy saw

Iegrāmatošanai: Kamēr tauta plosās par ķīniešu pangolīnu vai čūsku, vai lidojošo peļu, vai citu delikatesīgo radību izraisīto vīrusu, es esmu nobēdzis pagrabā, kur top kārtējā māksla. Mākslas bildes nav uztapušas, jo manas pacietības fotografēšanai pietika tikai, lai nofotčētu zāģi, kas šoreiz ir galvenais instruments. Tas verķis, ja kas, ir zvērīgi liels. Un gadu tam arī ap simtu. Kādreiz ar tādiem mazie japāneļi zāģēja dēļos milzu cipreses. Bet tagad laiki citi un visādi nojūgušies eiropieši sēž pagrabos un zāģē ar šiem pašiem zāģiem savos pagrabos maziņas oša piramīdiņas..

Laura and woodcarving

I made this wood carving for the Lithuanian friend. Laura is posing on the other side of hole.

Cauractiņš

Iegrāmatošanai: tikko beidzās pirmā šā gada izstāde, kur piedalījos. Pat nez kādēļ skumji sametās, kā pēc padarītiem darbiem man mēdz notikt. Šogad kā liekas zīmēt nesanāks, visu laiku kaut kādas kokgriezumu gatavošanas izstādēm un tamlīdzīgām padarīšanām. Laikam par to būtu jāpriecājas. No vienas puses ir labi piedalīties izstādēs, jo tas palīdz paraudzīties uz savu daiļradi kaut kā plašāk un paanalizēt tos virzienus kādos uz dullo virzos, saņemties izdarīt vienu darbu no sākuma līdz galam. Ļauj apzināti kaut ko pašam savā daiļradē pamainīt. Nemaz nerunājot, ka izstādes darbojas kā maziņš tramplīniņš profesionālajā izaugsmē, pat ja rezultātu neviens nav paredzējis vērtēt. Taču tā visa jezga ar noformēšanām, runāšanām, rakstīšanām utt besī. Principā, mana interese par piedalīšanos sākas brīdī, kad rodas kāda ideja darbam un beidzas tajā brīdī, kad kokgriezumam ir uzlikta beidzamā vaska kārta. Nu jā, citu mākslinieku veikumu paskatīt. Bet tā jau ir cita lieta. Lai skatītu citu darbus, nav jāpiedalās, pietiek ar aiziešanu palūrēt, kad neviena nav, kad nevienam nav jāsaka komplimenti, jāspiež rokas un jābučo nepieskaroties vaigi, jādzer šampis un savādāk jānovēršas no darbu pētīšanas. Starp citu, leišu izstādē vienīgie, kas māksliniecēm dāvāja ziedus, bija latviešu kolēģi. Izņemot mani.. es tur piedalījos: bilžas Feisbukā

Chip carving

I tried to do a little bit of chip carving for first time in my life. Ok perhaps, birch is not the best option for that if you use chip carving knife. But I didn't try that kind of carving before and I don't have a linden wood.

not very clean cuts but.. first time

Iegrāmatošanai; pilnmēness, jopcik..

Mazliet metu pie malas grāmatas zīmēšanu, lai ko izgrieztu kokā. Diez kas jau nav un neko jau arī nevajadzēja, rokas vingrināšanai vien darīju. Tā kā nevienu pirkstu nogriezis neesmu, tad varētu ķerties atkal pie zīmēšanas.. bet jā, ļaunais pilnmēness laupījis man radošos spēkus. Iešu dzert alu.

Skull_head

Playing with wood:

Memento Mori ;)

Iegrāmatošanai: vienā emuārā (krievu valodā) pie raksta par Milosas Venēru vai Mēlas Afrodīti, komentāros, iekrita acī anekdote. To es te pārkopēšu netulkojot, ja nu mana caurā galva vēlēsies atcerēties, bet nevarēs:

Пракситель (ну, или другой скульптор) ваяет Венеру Милосскую.

Что-то в позе натурщицы ему не нравится, он подходит к ней и пытается поправить позу.

- Но-но! Восклицает возмущенная женщина, только без рук! Договаривались же!

- Ну, без рук так без рук! - зло ворчит скульптор

Drawing on the wood

Little bit of experimenting with drawing mediums and scanner

wooden bunk

details

Iegrāmatošanai: man naktīs rēgojas murgi, bet no rīta pamostoties ne velna neatceros. Varētu naktī, pamostoties, pierakstīt, bet tad ir zvērīgs slinkums.

Wood carved Dragon

My new wood carving is done! Hooray!

Dragon – his name is Salvatore.

Iegrāmatošanai: Beidzot pabeidzu kokgriezumu. Nebiju domājis, ka šis aizņems tik ilgu laiku. Nu varētu ķerties klāt islandiešu grāmatas beigšanas darbiem, bet drausmīgi negribas, jo tas būs netverami zvērīgs čakars. Šodien beidzot nedarīšu vispār neko, tikai vakarā jāaiziet uz treniņu. Vārtos pa dīvānu ar Vipera esejām par mākslu un jūsmojos par Karavadžo jestro, bet īso dzīvi un darbu. Sen neesmu lasījis un iet grūti, jo smadzenes stīvējas un neņem pretī. Nākas pārlasīt, gandrīz katru otro rindkopu, jo iztēle neļauj vaļu uztverei. Tas ir dīvaini un vispār man ar galvu pēdējā laikā ir sarežģījumi. Nestrādā galva, lūk kas par pīrāgiem. Vakar vispār – kaut pret galdu dauzi, bet bremzējās tā, ka jāsāk satraukties vai nenāk cienos Alcheimers vai nezogas aiz stūra Dēmence.. Muterīte bija atsūtījusi miskastes rēķinu, bet es to samaksāju norādot veco rēķina numuru. Turklāt es šo rēķinu maksāju (ieiet internetbankā un nospiest dažas pogas) kādu pusstundu. Ok, varbūt tas ir pilnmēness vai kreisās smadzeņu puslodes aptumsums – kā reiz tādas lietas sauca Gints V. Un vēl, man ik pa laikam atmiņā iezogas kādas pagātnes ainas – Ķīšezers ziemā, Saulrieši/Upeslejas ziemā, kad tur dzīvojos tuberkuloznīcā, pārgājienu ainas no Latgales, kad tur klejojām ar Ilonu (un viena aina ar Lauru), Biķernieku mežs pilnmēnesī un melnais suns, kas uzradās nez no kurienes un pazuda nekurienē, kad devos uz Mežciemu pie Saška.. un piedzēries nākdams atpakaļ skumu, nesastapis šo teiksmaino melno suni, melnā mežā. Nu jā, Luksemburgā arī ir uzsnidzis sniegs un, kas dīvainākais, nav nokusis. Vakar mīnuss sešos grādos minos ar vienriteni uz Kaktusu pēc paikas. Vispār mana dzīve man atkal sāk ritēt Flema O'Braiena stāsta vai Kafkas Pils noskaņās – kaut kas notiek, bet tas notiek kaut kā jocīgi un es nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka atrodos kaut kādā aizspogulijā.. un man gribās atpakaļ.. kaut kur atpakaļ.

Lidonis-nelidonis

I toyed with chisels and created this. Guess, what is that?

Ticis pie kokgriešanas instrumentiem, nolīdu pagrabā “mākslu” taisīt. Lūk, kas man sanāca.

My wood carving. Material: Acer Pseudoplatanus

Iegrāmatošanai: par Vitas piešķirtajiem skanošajiem, iegādāju minimālu ierīču klāstu, lai varētu atsākt griezt. No Rīgas atvedu nedaudz kaltus, ko savulaik iegādājos no Ivara, kurš tos bija ieguvis daļu no sava tēva, arī smalka koktēlnieka. Atvedu statīvu urbim, zāģīšus un īso rokas zāģi utt., ko te Luksemburgā neatrast. Uztaisīju pamatni skrūvspīlēm, kam par pēdu izmantoju kādreiz Amatniecības vidusskolas jefiņam griezto aunu galvu sagatavi. Pārējo sadzinu rokā te pat. Jāatzīst, tas ir apbrīnojami, cik grūti ir atrast kvalitatīvus instrumentus, pat ja tu dzīvo Eiropas centrā – Luksemburgā. Te ar to ir vēl sūdīgāk kā Rīgā. Uzliku mīksto islandiešu grāmatas ilustrēšanai, jo viņi nemaksā, bet prasa final failus.. izrādās, iedevuši man nepareizus lapu izmērus un tas nozīmē, ka grāmata būtu jāzīmē pa jaunam.. pff, to viņi saprata, kad grāmata ir pabeigta un vajag tik noformēt vāku. Tā nu es sakrāmēju savu pauniņu un devos pagrabā te pat mežos savāktos un pagultē avīzē ietītos kalnu kļavas klucīšu graizīt. Fizisks darbs dziedē dzīves neskaidrībās radušās blusas.. vai ko nu tur. Visp es no Rīgas atvedu Rīgas Balzamu divas palielas pudeles. Nav jau tā, ka ļoti patīk, bet kaut kas jāatved bija labam garastāvoklim, tā teikt.

Carving

I made this carving for an exhibition:

It's about corner

Sev neraksturīgos tempos uzveidoju kokgriezumu muzeju naktij. Muterīte pat nobrīnijās, ka šis darbs esot izticis bez "dzemdību sāpēm" - tāds lūk viņai izteiksmes stils. Aizsūtīju bildes "Sarkanajam stūrītim", bet neviens man neko neatbildēja. Cerams, ka šis pasākums neizrādīsies bezjēdzīgs, jo vēl viens putējošs krāms uz sekcijas augšas man patiesi nav vajadzīgs. Bez tā, varu iegrāmatot, ka pie mums ir zvērīgs aukstums. Neskatoties uz to, Saule spīd un kaut ar ik pa laikam kādu pelēkāku mākoņu uzplūdu dēļ liekas, ka drīz būs lietus, tomēr laiks vilina pamest šķūni. Pabeidzis griezumu, šo dienu izmantoju izklaidei - aizbraucu uz Kalngali ar veļļuku ievērtēt jūru un pavingrot ķīniešu stilā (astoņi brokāta gabali, taiči solis un vienkārši kilometrs ar basām kājām jūrā un acīm debesīs). Rezultātā pat apbraucu apkārt Kīšezeram (smago mašīnu nenotriekts). Šodien gan atkal atmodās manas suicidālās tieksmes.. bet ar to es neko nevaru iesākt, tā pat kā ar visu pārējo savā trauksmaini nabadzīgajā dzīvītē. Rīt jādodas haltūrā, ja vien Ainārs nebūs aizgājis zapojā un tamdēļ aizķēries laukos. Cerams tikšu pie kādas kapeikas paikai.

wooden birdy

My last this year's dido:

a little bit sad birdy

wooden horse

And here you can see how looks the horse from my previous post made in wood. I made it as a gift for one girl.

actually this horse is guanaco

Kissing flying crocodile

I made it from wood. And I realy don't know how to make photous of sculpture so that it could be seen in all glory.

croco

lost teeth in translation

Yesterday half day I spent turning out these wooden pegs. These are for a German architect. He asked my old friend (who is a joiner) to make them, but this work is too detrimental for him. Therefore, my friend didn't go to the store where he could buy for cheep money some factory made (or little-Chinese-hands-made) good-looking wooden pegs, but he kindly asked me to do a little turning job. Actually, I really don't like turning. And my lathe really is not exactly a turning machine. But the German architect wants some rustic, locally-made wooden pegs.. very, very wants! Ok, here they are:

in reality they look better.. wunderbar, he should say

And other half of my yesterday was also very "exciting". From time to time, I am making text translations from English, Polish and Russian to local language. As you can see, language things are not my best (after turning, of course). But I have to eat, sometimes drink some beer.. girls.. and pay bills, yes, these fucking bills. That's why I have to do everything to get paid. And sometimes this work is really encouraging (not only at the payday). It really gives me satisfaction when I have to translate something like this: "Surveys conducted by the McGill University in Canada with support from Straumann have shown that unease during kissing is considerably reduced if prostheses are anchored in place by implants." HESUS, WHAT HAVE I DONE TO YOU?!

legendary T

Today I'm in process of creating legendary things.
At the first part of this day I was coloring the wooden hamsa that I made a few days earlier:

it is not my first khamsa

At the second part of this day, I tried do something with a t-shirt design. So far is with it:

hope I'll finish it.. someday

And now I feel just as empty as my wallet. That is why I'll go to the woods with my dog right now.. it is almout midnight here and that is right time for going, even if my dog don't want to do it. Only legendary people do it at midnight and I'm exactly that kind of man. ;)

Wooden palm

When I put down my pencils and other drawing stuff, I grab my dusty chisels. A little woodworking, a little wood carving, a little painting and voilà, my new charm is ready to bring me luck.

Hamsa stands alone

hand to hand

and from other side it looks good too.. I think

Ribbon for fun

I made a wooden ribbon for fun. For a long time I haven't made anything in wood.

ribbon with ribbon