Dragon – his name is Salvatore.
Iegrāmatošanai: Beidzot pabeidzu kokgriezumu. Nebiju domājis, ka šis aizņems tik ilgu laiku. Nu varētu ķerties klāt islandiešu grāmatas beigšanas darbiem, bet drausmīgi negribas, jo tas būs netverami zvērīgs čakars. Šodien beidzot nedarīšu vispār neko, tikai vakarā jāaiziet uz treniņu. Vārtos pa dīvānu ar Vipera esejām par mākslu un jūsmojos par Karavadžo jestro, bet īso dzīvi un darbu. Sen neesmu lasījis un iet grūti, jo smadzenes stīvējas un neņem pretī. Nākas pārlasīt, gandrīz katru otro rindkopu, jo iztēle neļauj vaļu uztverei. Tas ir dīvaini un vispār man ar galvu pēdējā laikā ir sarežģījumi. Nestrādā galva, lūk kas par pīrāgiem. Vakar vispār – kaut pret galdu dauzi, bet bremzējās tā, ka jāsāk satraukties vai nenāk cienos Alcheimers vai nezogas aiz stūra Dēmence.. Muterīte bija atsūtījusi miskastes rēķinu, bet es to samaksāju norādot veco rēķina numuru. Turklāt es šo rēķinu maksāju (ieiet internetbankā un nospiest dažas pogas) kādu pusstundu. Ok, varbūt tas ir pilnmēness vai kreisās smadzeņu puslodes aptumsums – kā reiz tādas lietas sauca Gints V. Un vēl, man ik pa laikam atmiņā iezogas kādas pagātnes ainas – Ķīšezers ziemā, Saulrieši/Upeslejas ziemā, kad tur dzīvojos tuberkuloznīcā, pārgājienu ainas no Latgales, kad tur klejojām ar Ilonu (un viena aina ar Lauru), Biķernieku mežs pilnmēnesī un melnais suns, kas uzradās nez no kurienes un pazuda nekurienē, kad devos uz Mežciemu pie Saška.. un piedzēries nākdams atpakaļ skumu, nesastapis šo teiksmaino melno suni, melnā mežā. Nu jā, Luksemburgā arī ir uzsnidzis sniegs un, kas dīvainākais, nav nokusis. Vakar mīnuss sešos grādos minos ar vienriteni uz Kaktusu pēc paikas. Vispār mana dzīve man atkal sāk ritēt Flema O'Braiena stāsta vai Kafkas Pils noskaņās – kaut kas notiek, bet tas notiek kaut kā jocīgi un es nevaru tikt vaļā no sajūtas, ka atrodos kaut kādā aizspogulijā.. un man gribās atpakaļ.. kaut kur atpakaļ.
No comments:
Post a Comment