Thursday, May 5, 2016

Tuesday, May 3, 2016

Doodles

Just doodling around:



bla bla and no colours

Iegrāmatošanai: Pavasaris sen kā notiek, bet mana grāmata nu nekā nezīmējas uz priekšu. Tā vietā es skatos visādas stulbas multenes un raganu filmas, vizinos ar vienriteni un eju uz vingrošanu. Ķēpāju dūdeļus. Tējas sēnes audzēšanā viss bez izmaiņām - ko iesēj, tas sapūst.. Kevins apsolīja nopirkt viņam netālu esošā zaļo brīnumu bodītē Kombučas dzērienu bez piejaukumiem. Varbūt no tādas varēs veiksmīgi izaudzēt pašu sēni. Mēģināju jautāties vietējā latviešu forumā par šo tēmu.. nu, bet tur jautāties ir tik pat kā sarunāties ar mirušajiem. Varētu mēģināt Luksemburagas poļu forumā, bet man ar poļu gramatiku švaki.

Friday, April 1, 2016

Aprill, aprill!

It's about 1. April.


Hoho hooo!

Iegrāmatošanai: šodien seminārs uz ko ieradīsies pats galvenākais attiecīgā Ving Tsun novirziena šefs. Esmu pārmīzis.. un nesaprotu, kā mēs 20 gabali salīdīsiem vienā nieka garāžā.

Monday, March 28, 2016

And other stuff..

Yep, here are they;


Ups, it is not right girl. Right girl is that:


A cat for a baby shirt:


And here is a Roe Deer:


And here is right Roe Deer:


And here is Scream:


That's all..

Iegrāmatošanai: ir Lieldienas.. drīz tās būs garām. Naktī sapņoju par kādu igauņu meiteni - Kērliju. Viņa mani nožņaudza ar saviem garajiem blondajiem matiem. Es augšāmcēlos laikmetīgās mākslas izstādē un skatījis to, vēlējos, kaut igauņu meitene ar garajiem, blondajiem matiem nožņaugtu mani vēlreiz.

Sunday, March 13, 2016

Boxer Gloves

I made it:


decorative boxer gloves for a t-shirt

Iegrāmatošanai: bijām šodien pilsētelē, ciematā vai vienk apdzīvotā vietā, kas saucas Garnich. Zilas debesis, zilpelēkzaļi lauki ar kaut kādiem lauksaimniecības kultūraugiem. Ceļi izskatās kā pēc krusas, iespējams tie ir minerālmēslu mazie bumbulīši. Viss ož pēc kūtsmēsliem bet putni to nejūt un aizgūtnēm dzied savas pavasara dziesmas. Gar ceļmalēm zied sniegpulkstenītes, dzeltenie un violetie krokusi, saulainās māllēpenes un vēl visādas ļoti maziņas pavasara puķeles. Braucām meklēt vietējo apskates brīnumu - konusveida ūdens torni un pastaigāt pa riņķveida tūrisma takām, kas Luksemburgā ir bieža lieta un ko mēs izmantojam uz nebēdu, lai raudzītu, kas šajā zemē notiek. Ieraudzījām Konusu jau pa lielu gabalu. Skats tiešām kruts; kāpostu lauku ieskauts, no zemes pret debesi atstutēts stāv milzu bleķa konuss. Tā metāliskā daļa spīd pavasara saules staros un pārdabiski kontrastē ar zaļajiem kāpostiem un visu pārējos pasauli, kā tāda laikmetīgās mākslas eksperimenta vai aizmirsta kosmiskā kuģa elements nekurienes vidū. Bija labi, ja vien pa ceļam nesatiktos tik daudz suņu kakinātāju, kas savus dukšus izveduši iztīrīt zarnu traktu ārpus mūriem, tad būtu pat mazliet vientulīgi. Liekas, ka šajā vietā vairāk saglabājušās senlaiku lauksaimnieku ēku palikumi, kā citās vietās. Un tas man atgādināja vakardienas izstādi iekš Villa Vauban pašā Luksemburgas pilsētā. Tur sanāca iečekot 18. gs. otrās puses tipa “franču Rembrantu”: Jean-Jacques de Boissieu. Šamējais ķēpāja ar tušu un gravēja ilustrācijas grāmatām utt. Bāc, kamēr es izskatīju visus attēlus, gandrīz bez acīm paliku – nu tik smalki un sīki, ka man, kā normālas redzes īpašniekam, bija to vien jādara, kā ar degunu pa aizsargstiklu jābraukā. Bet ne par to es gribēju. Viņš daudz attēloja drupas un aizaugušas lauku ainavas, kur vērojams kāds ēkas gabals. Šī tad nu ir tā lieta, kas man baigi patīk un ko es katrā mazpilsētā mēģinu ieraudzīt - pārpalikumus no kādiem sen aizmirstiem stāstiem, par kuru esamību tu nojauti lūkojoties uz tamlīdzīgām mazāk vai vairāk sakoptām vietām. Nu Luksemburgā protams aizaugušas drupas diez cik daudz neatrast, bet ir ēkas un pārbūvēti veidojumi, kur kādu vecumu un pamestību var samanīt. Runājot par izstādi, vēl jāpiemin, ka čoini bija redzēt gravējumus ar vienlaidu melnšvīku fonu (fons, kas nav un kas nogalina fiziskas telpas izjūtu, ļaujot visu uzmanību veltīt tikai attēlojamajiem tēliem), vēl varēja atrast to interesanto metodi, kur tēla seja (portretos) tika izzīmēt neizsakāmi smalki, bet novirzoties no uzmanības punkta, līnijas palika retākas, līdz zīmējuma malās tas kļuva par skices veida ķēpu. Vēl, tā tēlu izniršana no pusēnām tiešām bija ļoti iespaidīgi attēlota. Es brīžiem pieplacis pie papīra lūrēju tikai uz tiem, knapi nomanāmajiem cilvēku siluetiem attēlojamās vides ēnas daļās.. tas bija meistarīgs viņa zīmēšanas triks; tu īsti neredzi, ko tu redzi, bet saproti, ka tā ir sieviete, kas runā ar noplukušiem onkām pie galda vai kaut kāds kekss no krūmiem lūr, kā tu lūri uz viņu. A, bet kretinēja, ka bērnus un sievietes viņš nespēja uzzīmēt ne daiļus ne jaunus, ne kaut mazliet līdzīgus bērniem un meitenēm. Un lūk, kādas jaunas meitenes sejiņa no sāniem izskatījās identiska kaut kāda sasodīta un ne būt ne jauna pāvesta vārnas-ģīmim.

Un pabeidzu zīmēt boksa cimdus, kas izskatās ļoti krieviski noformēti. Nez, amīšiem jau tā gaume brīžiem līdzīga, varbūt paņems pretī arī šo.

Friday, March 11, 2016

Gas Mask Skull

Oki, I made the Gas Mask Sugar Skull. I decided not to send it to the local t-shirt online store.. fuck them, they did not include in my profile previous designs which I sent. I should find another one online store.


ink


colored version


influenced from this sign (it's not my design by the way)

Iegrāmatošanai: aizsūtīju grāmatas vāka bildi Santai. Viņa protams to izbrāķēja pilnīgi un galīgi. Nu neko, tā pat islandieši izliekas beigti un nekādas naudas man nesūta. Nafig satraukties, kas notiek ar tavu grāmatu, ja tajā tā pat tu netiec minēts kā ilustrators. Pff.. vipār es izdomāju, ka vāka noformējumam būtu lieliska tā ilustrācija, ko uzzīmēju pašu pirmo vēl pirms projekta palaišanas.. bet to viņi neņemtu, jo tā jau ir vienā lapā iekšā. Vispār, esmu redzējis, ka bilžu grāmatu vāka noformējumam izmanto arī grāmatas iekšpusē rādāmo ilustrāciju. Miers, miers.. viss, šī tēma jāslīcina podā, dzīve ripo tālāk un tūlīt jau būs pavasaris ar savām jaunajām puķītēm.

Vakar pie ieejas Deli, satiku seno bomzi. Kādu laiku viņu nebiju redzējis un jau nobažījos, ka drošības dienests būs sadevis nabagam pa pakaļu. Tā kā viņa angļu valoda ir vēl briesmīgāka kā mana, tad es necentos ar viņu aprunāties par šo tēmu un sveicienā tikai noplivināju ar cimdoto ķepu. Viņam patīk, ka vietējais Cirks pievērš uzmanību (arī vietējo krievu uztverē es esmu cirks. Tas ir dīvaini, jo esmu Luksemburgā redzējis zilās apkaklītes vizinoties uz elektriskajiem vienriteņiem, bet viņus par cirku neviens nesauc.. izņemot mani klusībā un pie sevis). Nu labi, vakar vienriteņa mugurā vedu mājās lielo tualetes rullīšu paku.. bet tas jau nav triks, tā ir normāla pārvietošanās ar gluži normāli braucamrīku. Nevar tak visi atļauties violetīgi rozā Bentlijus. Es vienu kā reizi redzēju un padomāju: Obā, tas nu gan ir kruta! Ja tev spiež nauda pakaļu, tad vismaz iegādā ko atšķirīgu nevis kārtējo pelēcīgo poršu vai vienalga kādas garlaicīgas krāsas Jaguāru, ar ko te pilnas ielas.

Bomža satikšanas iespaidots, veicī nopirku stiprināto aliņu "Finest Gordon Red 8". Protams, ka tas izrādījās nedzerams draņķis, ko es tomēr izdzēru. Stāvot pie poda, nodomāju; bāc, man baigi vajag gaismas kasti zīmējumu kopēšanai, bet no poda varētu iznākt zvērīgi laba gaismas kaste, tikai žēl, ka tur, kur varētu ievietot lampu, visu laiku tek ūdens.. tas bija drausmīgi slikts alus, ja kas.

Wednesday, March 9, 2016

Hipster Dead

Just ordinary hipster sugar skull from ordinary non hipster designer (I):


hipster

Tuesday, March 8, 2016

Fox Sugar Skull

Yes, here it is my new ceature:


pencil drawing


not pencil drawing

Iegrāmatošanai: šodien uzjautrināju luksemburgietes vizinoties apkārt mīnusu grādos ar narcišu pušķi rokā. Garām slīdošās meitenes smaidīja.. nez, viņiem laikam nav te pieņemts ar tādām banalitātēm nodarboties, kā puķu dāvināšana 8. marta sakarā.

Sunday, March 6, 2016

Balloon Sugarskull

I made the balloon Sugar Skull for a t-shirt design:


pencil drawing


after inking with ink and coloring in Illustrator

Iegrāmatošanai: Luksemburgā šodien esot kliņģeru diena. Vakar no rīta apkārt pa rajonu vazājās pūtēju orķestris – kā jau pirmssvētku dienās mēdz būt, lai savāktu no klausīties negribētājiem un citiem dāsniem cilvēkiem, kādu skanošo aliņam. Veikalos pie ieejas, izejas un citās vietās varēja iegādāties kliņģeri. Vienu iegādājāmies, apēdām un iztirzājām notikušo. Vispār kliņģerus tādās reizēs, pirms neatminamiem laikiem, te mēdza dāvāt puiši meitenēm.. vai meitenes puišiem.. tas esot bijis tik sen, ka detaļas palikušas vēstures aizkulisēs, bet cik saprotu, visi to laiku kliņģeri tikuši apēsti.