Thursday, August 18, 2016

Book on walls

One my picture-book is out. Another one is in process.


Just look at these walls.. they become heavier

Iegrāmatošanai: kopš jūnija ir tik daudz kas noticis, ka slinkums ņem virsroku pār vēlmi to kā atspoguļot vai pat mēģināt to visu kā klasificēt un, izvelkot kādu dziļo domu, likt noprast, ka ir kas mainījies manī pašā. Nē, es esmu vēl joprojām tieši tāds pats nervozs, bezmērķīga dzīve veida piekopējs bez vēlmes mainīties un spējas to darīt, ja vēlme ko mainīt uzrastos. 21. jūnijā piedzima Laura – mans oficiālais bēbis. Kopš tā laika, es vēl neesmu normāli gulējis, lai arī ir pagājuši divi mēneši. Es esmu ticis apvemts no ausīm līdz zeķēm un vienreiz tāds apvemts lietus laikā ar vienriteni devies pakaļ mākslīgajam pienam uz aptieku, es norāvu bronhītu. Lūkošanās uz bēbjiem manī vienmēr rosina pārdomas par nāvi, cilvēka dzīves ritmiem un tamlīdzīgām blēņām, ko Nikolā Morskij Pas (Horvāts Nikolā Haizivs no vingrošanas) varētu nosaukt par intelektuālo masturbāciju. Bēbis piedzima ar grebeni – tas liekas kruti, lai arī neesmu gluži pieskaitāms pie panku subkultūras, taču blakus tai esmu blandījies un noskrandis es mēdz būt vēl joprojām. Nu, vārda došanai liela loma bija manai jaunības mīļotajai meitenei, kas bija stipri vien no mazajiem, foršajiem meža dīvainīšiem.. mēs iepazināmies kādu brīksni pirms Jaungada iestāšanās pie Laimas pulksteņa un pēc pāris stundām es jau līdu augšā pa apledojušiem balkoniem uz Baltās kazas ceturto stāvu, lai pa tualetes lodziņu nonāktu pie meitenes.. mums tā ari nekad nebija seksa, lai arī attiecības savdabīgā mākslinieciskā veidā ilga daudz gadus. Raksturs Laurai ir brīžiem briesmīgs.. tas arī ir daudzsološi. Kā jau cilvēks, kas dzīvē sevi nav realizējis, es cenšos saskatīt bēbī tās rakstura īpašības, kas palīdzētu viņa tālākajā dzīvē būt labākam par mani un re, bēbis nav bailīgs un nesabiedrisks.. tas patiesi priecē.

Ciemos, pa ceļam no LV uz Angliju, uz pāris stundām bija iegriezusies Ilona. Bija tik savādi redzēt viņu tādu pašu tikai mazliet resnāku, kā pirms gadiem, kad mēs visi gandrīz vienlaicīgi, draudzīgi pametām dzimtās āres. Viņa solīja padot ziņu, kad nonāks atpakaļ Anglijā, Linkolnā. Ziņa tā ari līdz manīm nenonāca. Bēdīgi, kaut arī viss likās tik labi un patīkami, kā vecos laikos, kad darījām savas brāļu un māšu palaidnības.

Pagājušā nedēļā atsāku Ving Tsun nodarbības. Nikolā The Absolut teica, cik labi, ka es esmu atpakaļ. Tas bija traki patīkami. Es viņam neatbildēju, bet patiesībā man tie džeki ir kā ģimenes locekļi – sviedri un asinis tuvina cilvēkus. Būtībā es jau arī necik daudz tautas nepazīstu, kur nu vēl Luksemburgā.

Islandieši izdevuši manis zīmēto grāmatu. Feisbukā izlikuši bildi un neko man nesaka. Tagad strādāju pie savas personīgās, tikai nezinu vai atradīsies tai kāds izdevējs. Kaut kā neiet man ar tiem kontaktiem..

  
islandiešu bēbis ar manu ilustrāciju grāmatu

Sunday, June 19, 2016

pic

This pic is for one girl. She had a birthday recently. We have a long time tradition - publish anniversary pictures to each other Facebook pages.


pic for a girl

Iegrāmatošanai: Man šodien vārda diena. Beidzot nelīst un beidzot bija sekss. Tūlīt iedzeršu aliņu un došos vizināties ar vienriteni pa saulainajām Luksemburgas tālēm. Mana grāmatas skicēšana ir bezcerīgi iestrēgusi šaubu purva dūksnājā. Bet tas ok. Vismaz tik tālu saradītās skices mani apmierina. Tālāk būs grūtāk, jo vajag ieviest sižeta vizuālajā līnijā jestrumu, bet kā par spīti jestrums pats neieviešas..

Sunday, May 29, 2016

Tribal

I made an image for the Tribal. I started with pencil, then Photoshop, then Paint Tool SAI and then Photoshop again. I still can't figure out, how to color gray pencil drawings.


What does that mean - Tribal?

Iegrāmatošanai: Pēc ilgiem laikiem man atkal uznāca besis. Es aizvilkos ar vienriteni līdz Merlai, bet tur kā reizi notika nakts maratons. Tad es nejauši uzbraucu virsū vienai izklaidīgai meitenei, tad nepaklausīju apsardzei un nobraucu, kur nebija neskrējējiem paredzēts.. un tad man panesās melnie.. Pa neceļu neceļiem aizvilkos lēkāt līdz Štrosenes skeitborda parkam, kur kādu stundu vienatnē pārdzīvodams visu savas iedomātās pasaules sāpi, pamanīju, ka mani vērot ieradies kaķis. Depresuha atslāba un es biju spējīgs aizvilkties līdz mājām. Pēc dušas sadzēros saldo un tagad liekas, ka viss ir gandrīz labi. Tālumā skan maratonistu uzmundrinājumu bungas un taures, kaut kur tuvumā ieaurojas marta kaķi (pirmo reizi Luksemburgā dzirdu kaķus maurojam), bet man ir vienkārši skumji. Taču šīs skumjas ir paciešamas, tās vairs nav melnas, tikai tādas dūmakainas un netīri pelēcīgas. Gan pāries. Viss reiz pāriet.

Thursday, May 26, 2016

Wheels

Quick pic for Wheels. I should draw something beautiful one day..


wheels

Iegrāmatošanai: biju Rīgā. Padzīvojos tur veselu nedēļu. Ļoti intensīvi padzīvojos. Aizvedu muterīti uz Jūrmalu, jūrju lūkoties. Sacienāju ar saldējumu un palīdzēju izbradāties pa piekrastes vilnīšiem. Iedzēru ar Aināru Brenguļu alu kaut kādā Juglas gadjušņikā kopā ar krievu baļeļščikiem, kas skatījās milzu ekrānā kā krievi ar vāciešiem šaibu dzenā. Uzvarēja krievi, taču pirmos vārtus iemeta vācieši un Ainārs kā jau asu izjūtu cienītājs, ierosināja uzgavilēt. Mēs to neizdarījām un iespējams tādēļ neviens mūsu veselību nesagandēja. Krievu līdzjutēju tur bija daudz, miesās tie bija brangi un sejās skarbi dzīves grūtībās rūdīti tēvaiņi. Vēl, nopirku sev Dolē ādas jaku. Tur ir laikam vienīgais ādas apģērbu veicis visā reģionā. Nācās iztērēt lielāko daļu izsniegtā pabalsta. Veicis Buffalo Bill saucās. Jakas esot no Zviedrijas, kas mani izbrīna. No otras puses, Zviedrijā tak ir pietiekami daudz turku, kas tās droši vien tur šuj.. tam gan nav nekādas nozīmes, jo jaka ir tiešām laba. Nespēju pārvietoties un būt es pats tajā kretīniskajā luksemburdziešu pensionāru apģērba gabalā, kas maksāja aptuveni tik pat. Satiku meiteni un mēs pavadījām lieliskas divas stundas viesnīcā Baložu ielā 16 a. Tik mazā laika periodā, protams, nav iespējams ko sakarīgu piedzīvot, bet cik varējām tik dzīvojām. Tad meitene aizbrauca uz mājām pie bēbja un vecākiem, bet es paliku viesnīcā pa nakti, jo mājās biju izmazgājis gultas veļu un tā žāvējās maija saulrietā Teikā. Man patika, ka lai arī dušas tur kopējas, tomēr istabiņā bija izlietne ar ūdeni krānā. Tas lieti noderēja. Pēc meitenes pavadīšanas, aizkāpu uz vietējo Rimi bulku un jogurtu paķert, ko romantiskās noskaņās gremdējoties, lietoju skatoties uz Vecrīgu un saulrieta debesīm no tās vietas, kur Swedbankas lielais tornis stāv. Laiks visu manu atbrauciena periodu bija superīgs.. nu, man zvērīgi noveicās. Vēl man noveicās, jo tiku uz Muzeju naktīm. Aizminos uz Tvaika ielu un Latvijas Vēstures muzeju. Abās vietās ir būts iepriekš, bet ne tādēļ es tur aiztrencos lūkoties. Psihenē – es tur biju, kad psihologos mēģināju studēt, bet Vēstures muzeja vietā kādreiz bija LU Vēstures un Filosofijas fakultāte, kur arī divus gadus pastudēju. Ā un ābeles mājas apgriezu, bet vīnogām jaunos dzinumu neapgriezu, jo virs mana loga, pašā vīnogulāja zaļākajā galā, meža strazdi ligzdu ieveidojuši. Čoina viss sanāca, vienvārdsakot.

Monday, May 16, 2016

Nostalgia

I made a pic for the Nostalgia. Still can't find the way how to color pencil drawings.. rrrrh.


nostalgia

And here is the pencil drawing:


looks better than that colored one

Iegrāmatošanai: zvērīgi sāp kreisais sāns. Nevar saprast vai tas starpribu nerva iekaisums vai tādēļ, ka Džordžs mani sadauzīja treniņā. Viņa draudzīguma izpausmes mēdz būt ar kaitinošām sekām. Visp tas varēja būt arī kāds cits, jo piektdienas treniņa tēma bija saistībā ar viens otra iepļaukāšanu pa krūškurvi. Varētu domāt, ka tā izklaidējas skarbi vīri.. ja vien kāds no mums būtu skarbais vīrs (izņemot Džordžu, protams).

Rīt došos uz LV, uz Rīgu. Aizvedīšu Aināram pāris luksemburgiešu monētas kolekcijai. Muterītei - pie ledusskapja piemagnetizējamu vēzi uz atsperītēm. Tāds krāsains un visas ķermeņa daļas kustās, kad ledusskapja durvis kāds virina. Viņai patīk šādi brīnumi. Ar Santu un Tomu nesatikšos.. nav ko čakarēt cilvēkus. Žēl jau gan. Ir mazliet strjoms. Man vienmēr mazliet strjoms pirms došanās uz LV. Nezinu kādēļ, vienk tā notiek.

Tuesday, May 10, 2016

Tattooed body

I did a little bit of experimenting. I made one drawing from three different drawings. Combined those drawings together in Photoshop as separate layers and colored those separately. This method could be good in some cases (coloring cases).. But nobody knows what actually I wanted to get.


Need chicken?

Iegrāmatošanai. Tējas sēnes dzēriena meklējumos biju iebridis vietējā zaļo brīnumu veicī Naturata. Kombuču neatradis devos pie gaļas stenda. Ieraudzīju cenu Bio vistas filejai – pāri 40 eirām kilogramā. Pagriezos un neatskatījies devos prom. Iespējams, tā bija veselīgākā vistas gaļa, ko savas dzīves laikā esmu redzējis, un, pavisam noteikti, dārgākā.

Friday, May 6, 2016

Talks


“Talking nonsense is the sole privilege mankind possesses over the other organisms. It's by talking nonsense that one gets to the truth! I talk nonsense, therefore I'm human”

― Fyodor Dostoyevsky, Notes from Underground

That is for the competition: Tales of Nonsence.


Talks

Iegrāmatošanai: Man būs zoba plombas protēze. Tas ir tāds jokains pasākums, kad izurbj ārā melno plombu, nobetonē pamatni ar balto plombu, tad uztaisa, izmantojot poliuretāna un silikona masas, nolējumu no zobiem un nourbtā zoba. Pēcāk protēzists izgatavo pēc šiem nolējumiem no kaut kādas tipa keramikas zoba gabalu, ko zobārsts ielīmē sagatavotajā vietā. Maksā dārgi.

Mani naudas pelnīšanas pasākumi atkal ir uzkārušies, atliek vien kā piedalīties ilustratoru konkursos un ķēpāt vien tālāk savu paša sadzejoto grāmateli. Padomiju laikos es jau sen kā raudzītu rūtainas debesis, jo tāda veida dzīves veidu bargi sodīja. Nevarētu teikt, ka Ziemeļkorejā man ietu labāk, tur es jau sen būtu nošauts vai vienkārši aizdzīts skaldīt akmeņus. Tādējādi, man iet neticami labi.

Thursday, May 5, 2016

Tuesday, May 3, 2016

Doodles

Just doodling around:



bla bla and no colours

Iegrāmatošanai: Pavasaris sen kā notiek, bet mana grāmata nu nekā nezīmējas uz priekšu. Tā vietā es skatos visādas stulbas multenes un raganu filmas, vizinos ar vienriteni un eju uz vingrošanu. Ķēpāju dūdeļus. Tējas sēnes audzēšanā viss bez izmaiņām - ko iesēj, tas sapūst.. Kevins apsolīja nopirkt viņam netālu esošā zaļo brīnumu bodītē Kombučas dzērienu bez piejaukumiem. Varbūt no tādas varēs veiksmīgi izaudzēt pašu sēni. Mēģināju jautāties vietējā latviešu forumā par šo tēmu.. nu, bet tur jautāties ir tik pat kā sarunāties ar mirušajiem. Varētu mēģināt Luksemburagas poļu forumā, bet man ar poļu gramatiku švaki.