Thursday, October 18, 2018

DRīz laiks

Tā ir sanācis, ka zīmējumi man vairs netop. Es šad tad skicēju “sviestu” kad štukoju, ko griezt no koka. Bet tie ir tik nabaga kroplīgi veidojumi bez jēgas un dvēseles un es nevaru saņemieties nevienu no sevis paša piešvīkātajām lapām pārskanēt kompī. Šobrīd es esmu piedzēries beļģu La Rullés alu no šampānietim līdzīgas pudeles ar virsū uzzīmētu jokainā beretē, šallē un maiciņā upē sēdošu jautrīti, kas ar makšķeri velk no ūdens ārā pudeļu attaisāmo. Austiņās skan Philip Jeck, iespējams, tā dēļ rudens manī pieņemas spēkā un atkaļ kļūst tumši ap sirdi. Šodien nosačkoju boksu, toties pavadīju pusotru stundu pagrabā dauzot boksa maisu. Vispār, es gatavojos braucienam uz LV. Pēc dažām dienām jādodas. Kā katru rudeni. Jāizved uz izstādēm darbi, jāapciemo kādi cilvēki. Varbūt tumsā jāpastaigā pa Biķernieku mežu, ebreju kapiem pieminot veco labo sunci Džū, ar kuru mums bija tik daudz burvīgu pastaigu tumsā. Ir tik zvērīgi skumji atgriezties Rīgā... rudenī, atmiņās, tumsā un tajā senajā bezcerībā, kas vēl joprojām snauž manī.

Friday, August 24, 2018

Jail

Pic for illustrationfriday


ink, black pencil and midnight

Iegrāmatošanai: ir nakts. krogs ielas pretējā pusē ir aizvēries. skumji čirkstina sienāži.

Sunday, August 19, 2018

na nanimal

You could ask me, what the hell is that. And I could answer you, no idea.


is it a..?

Iegrāmatošanai; besis nāk un esmu dusmīgs uz visiem par visu.. un miesas kārības arī neļauj ne gulēt, ne koncentrēties uz garīgām lietām. Varētu jau aizkāpt pie maksas meitenēm, bet Tjago teica, ka te tās maksā sākot ar 100 eiro par stundu, bet man nepatīk steigties, ar vienu reizi nebūs nekas līdzēts.. un kas pats briesmīgākais, esmu zvērīgi kautrīgs neskatoties uz lielo gadu nastu un raibo dzīves pieredzi. Būs jāiegādājas katoļu pletne.

Dažas stundas vēlāk; patiesi, tiem mūkiem bija prātīgs funktieris. Nogāzos un uzšāvu ar pedāli pa apakšlielu tā ka asinis pa gaisu. Milzu sāpe un nekāda skaistuma. Un ko domājies, dodoties mājās es sajutu, ka manas eksistenciālās krīzes ir mazinājušās, seksu vairs nevajag, debesis ir kļuvušas zilākas, zāle zaļāka un es pat būtu gatavs pasmaidīt. Miesas ciešanas ārstē dvēseli. Rudenī iešu atpakaļ uz boksu, lai kļūtu atkal mierīgs, laimīgs un apgarots.

Saturday, August 18, 2018

inking one hare

Just a few sketches with hare. A few sketches for only one hare:



still not sure how to draw it..

Iegrāmatošanai: veltīju mazliet vairāk laika nevis, lai strādātu pie savas grāmatas ilustrācijām, bet zīmētu trušus. Turklāt, es lielāko tiesu zīmēju vienu un to pašu trusi, turklāt no skices, ko zīmēju vienai tantei, kas to skici noraidīja (un pareizi darīja). Tante mani atrada tīklā atwork.lv un piedāvāja ko uzzīmēt. Kā parasti man zīmējas pavisam kas cits, nekā cilvēki no manis sagaida un tante ieslēdza ignore, kaut arī priekš viņas satapa diezgan daudz skiču gluži par baltu velti. Nu neko, nāksies vien tīt flomāsterus kabatlakatiņā un pievērsties daudzsološākai pašdestrukcijai, buroties ap savu grāmatu.

Tikmēr, apgūstu triāla vienriteni pie reizes analizējot sava bailīguma radītos efektus. Iedomājies, baidoties kaut kur lekt, es pavisam droši vai nu iekrītu strūklakas baseinā vai nogāžos no kāpnītēm. Kad bailes atstājas, varu darīt daudz trakākas lietas bez tāda veida aplauzieniem. Un brīžiem es uz sevi (savām bailēm) skaļā balsī krievu mātes valodā brēcu, bet tas diez ko nepalīdz. Iespējams, to kāds dažkārt arī dzird.. bet man vienalga, adrenalīns dara brīnumus.

Friday, August 17, 2018

whale with ice cream

it was hot summer.. but I didn't draw much.


ink on whale

Iegrāmatošanai: karstā vasara pamazām izbeidzas. Esmu notrencis to tik pat viegli, kā visu savu dzīvi.. un tik pat vientulīgi. Un es esmu ķēries pie lielveikala ķīmisko yogurtu un tamlīdzīgu veidojumu piedāvājuma degustēšanas. No dažiem metas caureja, no dažiem vēlme to visu garšu noskalot ar tīru šņabi, bet gadās arī tīri ēdamas lietas. Vajadzēja pierakstīt kuŗš bij kas, jo atmiņā neko neesmu saglabājis. Es vispār arī saldējumus atceros tikai pēc tā kā noformēta etiķete, taču kā īstens neintelektuālis nekad nelasu, kas tur rakstīts virsū.

Wednesday, August 8, 2018

Draft of the rabbit

Although this is a female rabbit, this drawing describes me as person very precisely. Drew it for costomer.


declined version

Iegrāmatošanai: Tas ir visai interesanti, manu dzīves līniju traki bieži šķērso garauši. Visu augustu man jārūpējas par Anukas diviem garaušiem, kamēr viņa ar ģimeni tusē pa Itāliju. Un pirms dienām uzradās interesente garaušu dizainiem, ko reiz zīmēju. Un no Rīgas atvestajā zinātniski populārajā grāmatā par viduslaiku ikonogrāfiju kā reizi es lasu par tiem pašiem.. par garaušiem. Un vienīgais no maniem darinātajiem kokgriezumiem, kas atrodas kādā Latvijas muzejā, sastāv no diviem garaušiem.. hm, garausis vien zin, ko tas viss nozīmē.

Thursday, July 26, 2018

Deer & Nature Illustration

it's for a contest. Theme was Tree of Life. Ink, paper and computer.. Nobody won.


Iegrāmatošanai: Luxemburgā ir karsti. Mana ziemeļnieka sirds šo temperatūru netur un tādēļ boksam un visādām citām kustīgām aktivitātēm esmu pielicis treknu punktu. Tagad sēžu aptumšotā istabā, dzeru alu vai Strongbow sauso sidru, resnēju un lasu no Rīgas savesto literatūru. Kad izlasīju Mikas Valtari Nemirstīgo Turmu, manā galvā radās doma, ka varbūt atkal pienācis laiks ķerties pie savas ilustrāciju grāmatas veidošanas.. un kad vēl nebiju pabeidzis lasīt Bereļa “Es nekad nerunāju muļķības,” zināju, ka viņi visi tajā grāmatā mirs..

Nu citā vīzē man viss ir garlaicīgi. No savas aizkapa valstības bija iekāpis Feisbukā. Tur visi piedalās kaut kādos tēlnieku simpozijos, kaujas mākslas nometnēs un velns viņu sazin kur vēl.. es tikai noriju savu skaudības krupi, jo manā dzīvē vienīgais jaunums ir 20 collu vienritenis triālam, ko es tādā karstumā turu acu priekšā kā atgādinājumu, ka sapņot vēl neesmu aizmirsis. Un vēl es uzzīmēju šito ķēpu tipa konkursam, kur neviens nevinnēja.

Tuesday, June 12, 2018

Misery

it's for the Open Call: š


Luksemburgā nozied liepas. Manā dzīvoklī smaržo to mirstošie ziedi.. tie kalst tējai.

Sunday, December 10, 2017

Poison

Dead bird and a bottle with something horrible inside it. My first experience in coloring with Krita program.


...

Iegrāmatošanai: mūs met ārā no dzīvokļa. Onka atnāca, paskatījās, teica, ka viss ok. Pēc nedēļas atnāk ierakstīta vēstule ar "pārkāpumu" uzskaitījumu un termiņu līdz kuram jāizvācas. Tāda lūk luksemburdziešu dāvana Ziemassvētkos. Kravāju mantas un nevaru vien nobrīnīties, kā es tik īsā laika sprīdī esmu spējis savākt tādu netveramu kaudzi ar drazu..

Un vēl. Vakar no Aušana braucu ar autobusiem uz māju pusi. 28. kaut kur priekšgalā kāds apdzēries, bet varbūt mūžam tāds, luksmeburdziski lamājās un ik pa laikam mēģināja dziedāt. Nēģeru meitenes, šo skaņu iespaidā, spieda ciet ausis un bolīja acis. Pie Vobāna autobusā ierāpās divi luksmeburdziešu panki (jā jā.. es neticēju un vēl joprojām nespēju noticēt, ka kaut kas tāds vispār ir iespējams). Viņi pēc visa spriežot piepelnījās ar ielu žonglēšanu, jo rudbārdainajam onkam pie somas ar jogas paklājiņu un ko nu tur vēl, piesieti rēgojās trīs mētājami ķegļi (nu vai kā to sauc). Meitene turēja pavadā vilku suņu pāri. Viņi nobāzējās man blakus, autobusa vidū esošajā apaļajā laukumā. Vilku kuce visu laiku man slējās klāt un centās laizīt roku.. es neiebildu, bet panku meitene gan. Kā jau Luksmeburgā, suņiem bija klāt īpašie suņu reģistrācijas zetoniņi.. te viss ir reģistrēts, pat panku suņi. Pie Lidla sagurušie, klepojošie panki izkāpa un es pamāju kucei ardievas. Viņa neatskatījās.