Friday, February 21, 2020

coloring

at the free time I tried to color an old image


I am not satisfied

Iegrāmatošanai: šodien bakstos pa kompi, krāsoju šito bildi, klausos Claustrum un ik pa laikam slauku no grīdas jūrascūciņu atstātos šķidros un cietos izmešus. Drīz mana cūciņu un truši ganīšanas haltūra beigsies. Laura būs bēdīga, bet cūciņas beidzot varēs mierīgi uzelpot un ļauties aizmirstībai Anukas pagrabā. Tikai trušiem būtu iemesls noskumt, jo kurš tad viņiem tagad nesīs trušu kombikorma saldumus, bambusu zariņus no kaimiņu apstādījumiem un pētersīļu lakstus no Delhaze veikala? Neviens. Bet truši neskums, viņi nav tādi..

Thursday, February 20, 2020

forest pigeon

Yesterday I met a forest pigeon. It didn't say anything, just blinked it's eyes and pulled around it's neck.


city pigeon can't sit in woods. It need some monument for that

Iegrāmatošanai; uznācis kaut kāds neveselīgs vājums. Nav spēka neko darīt.. nu principā arī nedarīšana notiek bez jebkāda tonusa. Vai nu pavasara hormoni ieslīguši depresijā vai nu arī caurumi plaušās ir sākuši dot ziņu. Ja tā, tad sūdīgi. Pirms trīs nedējām saliju mežā un tāds salijis tur nokvernēju vairākas stundas. Tad bija temperatūra 38 divas naktis un baismīgs kleps divas nedēļas. Domāju, ka atkačājos, bet laikam tomēr nea. Vārgulis, jopcik. Es taku cenšos visādu norūdīties jau nez cik gadus. Pat no pirātiem nokačāju Vima Hofa metodi un sāku to uzcītīgi praktizēt. Tā praktizēšana man vilkās divas nedēļas, pēc tam divas nedēļas nācās veseļoties un mest pie malas. Sniegavīrs jau nav vainīgs, ka viņa metode ir normāliem cilvjiem un tuberkulozņikiem, bālajiem zēniem tas neiet. Tagad tikai elpoju pēc Streļņikovas, tas vismaz palīdz degunu turēt elpojošu, bet ilgtermiņā tā neko nedara un nav jau ari tam paredzēta. Jogu pranājāmas arī neiet, tās priekš kaķiem un citiem veģetāriešiem ar lielu pašsuģestijas spēju. A es skeptiķis, pesimists nevienam un nekam neticu.

Biju aizvedis Lauru uz Riedgen parku Štrōsenē. Tas pie bagāto luksemburgiešu pansionāta. Bērnu spēļu laukumā smilšukastei blakus augošajās zirgkastaņās pagājušajā vasarā meža baloži bija ierīkojuši ligzdu. Katrreiz, kad tur bijām, es centos neuzkrītoši no apakšas lūkot, kas tajā notiek. Reiz pār ligzdas malu parādījās izspūrusi baložu cāļa galva. Taču pēc dažām dienām vairs tur nekādu cāļu nebija. Tagad arī ligzdas vairs nav. Šeit gan tāda vietējā specifika, ja pastāv kāda puslīdz simpātiska būve, to visā drīzumā nojauc, lai uzceltu kaut ko neizteiksmīgu, bet naudu ienesošu. Un vēl. Baložiem pavisam noteikti nebija saņemts sertifikāts, kur pie būvēšanas veida tiktu norādīts: nojaukšana. Tādu te arī vajag.

Saturday, February 15, 2020

Laura and woodcarving

I made this wood carving for the Lithuanian friend. Laura is posing on the other side of hole.


Cauractiņš

Iegrāmatošanai: tikko beidzās pirmā šā gada izstāde, kur piedalījos. Pat nez kādēļ skumji sametās, kā pēc padarītiem darbiem man mēdz notikt. Šogad kā liekas zīmēt nesanāks, visu laiku kaut kādas kokgriezumu gatavošanas izstādēm un tamlīdzīgām padarīšanām. Laikam par to būtu jāpriecājas. No vienas puses ir labi piedalīties izstādēs, jo tas palīdz paraudzīties uz savu daiļradi kaut kā plašāk un paanalizēt tos virzienus kādos uz dullo virzos, saņemties izdarīt vienu darbu no sākuma līdz galam. Ļauj apzināti kaut ko pašam savā daiļradē pamainīt. Nemaz nerunājot, ka izstādes darbojas kā maziņš tramplīniņš profesionālajā izaugsmē, pat ja rezultātu neviens nav paredzējis vērtēt. Taču tā visa jezga ar noformēšanām, runāšanām, rakstīšanām utt besī. Principā, mana interese par piedalīšanos sākas brīdī, kad rodas kāda ideja darbam un beidzas tajā brīdī, kad kokgriezumam ir uzlikta beidzamā vaska kārta. Nu jā, citu mākslinieku veikumu paskatīt. Bet tā jau ir cita lieta. Lai skatītu citu darbus, nav jāpiedalās, pietiek ar aiziešanu palūrēt, kad neviena nav, kad nevienam nav jāsaka komplimenti, jāspiež rokas un jābučo nepieskaroties vaigi, jādzer šampis un savādāk jānovēršas no darbu pētīšanas. Starp citu, leišu izstādē vienīgie, kas māksliniecēm dāvāja ziedus, bija latviešu kolēģi. Izņemot mani.. es tur piedalījos: bilžas Feisbukā

Tuesday, December 31, 2019

2020!

Happy New Year!

I made this plank this morning for completely different reason

Nu ko, gads apkārt.. gads priekšā. Prozit!

Wednesday, December 18, 2019

Redesign no 3

Once upon a time Mark found a dead bird. But Shadow didn't find it.


No 3 version2

Reiz Marks atrada beigtu putniņu. Bet Ēna to neatrada.

Iegrāmatošanai; kādu dienu, kad dzīvojām ar Vitu Madeiras salā, mēs devāmies aplūkot lauru koku mežus, kas atrodas kalnos. Kaut kur aiz Terreiro da Luta, šķērsojot šoseju, mežā veda stāvs ceļš uz augšu. Es pat nezinu vai to saukt par ceļu mūsu izpratnē, jo tam bija pakāpienveidu struktūra ( nu tipa pakāpieni, bet apaļi). Virsmas klājums, kā te ierasts, no mazajiem, uz sāna, cieši viens otram klāt iebetonētiem apaļiem akmentiņiem. Ceļa platums tāds, ka pa to mierīgi būtu varējusi braukt kravas mašīna.. tikai diez vai tā noturētos nenoslīdējusi. Šis ceļš it kā veda un beidzās nekurienē – kalnos. Kad pārgājām pāri šosejai un devāmies uz augšu, pašā ceļa sākumā spārnus izpletis gulēja beigts, balts papagailītis. Kopš tās reizes, atceroties vai plānojot tajā reģionā pārgājienus, mēs šo ceļu saucām par beigtā papagaiļa taku. Bijām tur vairākas reizes un kļuvām liecinieki ne tikai baltā papagailīša pārtapšanu par pelēkiem trūdiem, bet arī dabas radīto pārmaiņu inscenēto paša ceļa bojā eju. Vēlāk, ziemas šļūdoņos lielu daļu šī apbrīnojamā seno meistaru veikuma noskaloja no kalniem nākošais ūdens, un daļu apraka bazalta klinšu nogruvumi. Tikai nosaukums palika mūsu sirdīs - beigtā papagaiļa taka.

Sunday, December 15, 2019

Redesign No 11

I redesigned an image that I drew previously.

Once upon a time Mark found money. Look, how much money I have! Told Mark. But Shadow didn’t hear anything that Mark is telling. Shadow was too busy.


No 11, version 2

Reiz Marks atrada naudu. “Skaties, cik daudz man naudas!” teica Marks. Bet Ēna nedzirdēja, ko Marks saka. Ēna bija aizņemta.

Iegrāmatošanai; ķeros klāt grāmatas pārzīmēšanai. A ko, Margrits, piemēram, lielāko daļu dzīves pavadīja pārzīmējot savus iepriekš-radītos darbus. Viņš gan to darīja naudas apsvērumu dēļ. Bet es lūk neesmu materiālists, man galvenais, lai smuki viss izskatās.. vismaz pagaidām.

Aizvilka mani vakar Vita uz vietējos Ziemassvētku tirdziņu. Tas bija kaut kāds jokains veidojums. Tirdziņā piedalās vietējās sabiedriskās organizācijas. Mani tādas aktivitātes nekad nav saistījušas - es stāvēju un skumu pie Štōsenes Karatē kluba kioskiņa, kur tika piedāvātas pankūkas, kamēr Vita ar Lauru met acis pa dalībnieku būdiņām. Pie Luksemburgas daivinga apvienības bija vislielākā rosība, jo tur tika tirgoti kaut kādi no skata parasti hamburgeri ar karstvīnu. Un tādā garā. Starp citu, Luksemburgas daivinga organizācijas nosaukums ir kaut kas tik pat nedabīgs manai saprašanai kā, piemēram, Sahāras mežcirtēju apvienība. Vispār, reiz vasarā, man braucot ar vienriteni no boksa, garām uz elektriskā skrituļdēļa pabrauca kaut kāds kekss, kam no mugursomas ārā torčīja ūdenslīdēju pleznas. Tas mani droši vien izbrīnīja vairāk, nekā viņu es uz vieriteņa ar boksa inventāru piesietu pie mugursomas. Ko Luksemburgā darīt ar nirēju pleznām? Kaut gan, ir cilvēki, kas pērk telpu noformēšanai visādus tipa japāņu aukstos ieročus. Varbūt daivings un pleznas Luksemburgā ir kaut kas tamlīdzīgi orientēts, tas ir kā stila elements, kas sevī apvieno bezcerīgu neskaidrību un dīvainus sapņus..

Ā, nu jā, par tirdziņu. Vita tur nopirka ar roku apzīmētas kladītes pierakstiem un dekoratīvas lelles galvu, ko dāvāt draudzenes mazajam. Citi apmeklētāji pirka pārsvarā uz vietas dzeramas un ēdamas lietas. Bet es biju priecīgas, kad atkal varēju doties mājās pie saviem apgrauztajiem zīmuļiem, lai pabeigtu krāsot zīmējumu. Karoči, esmu taupīgs nūģis.

Wednesday, December 11, 2019

lost face

Once upon a time Mark lost his face. Shadow found it but didn't say anything.


No 13

Reiz Marks pazaudēja seju. Ēna to atrada, bet neko neteica.

Iegrāmatošanai; tuvojas Ziemassvētki. Štrosenē pie Barblē ceļ augšā mazos kioskiņus. Es nesaprotu, kurš uz tiem ies, jo te tauta ir tik pasīva, ka Jaungada sagaidīšana ir klusāka kā sestdienas atlaižu dienas ratiņu stumšanas troksnis tuvējā lielveikalā. Kad notiek tā saucamie gadatirgi, tur vispār neviena, izņemot tirgotājus, nav. Es nez, varbūt viņiem maksā pašvaldība par to, ka tirgotāji te stāv.. skumjš skats. Kapitālistiem vispār nekas neinteresē. Vietējā pašvaldība uztur tipa galeriju, kurā ik pa laikam izstāda kaut kādus māksliniekus. Cik tur esmu bijis, nekad neesmu sastapis nevienu mākslas baudītāju. Taču restorāni gan lielā cieņā, cik metu aci logos, tik tie vienmēr pilni ar izbadējušos tautu.

Tuesday, December 10, 2019

self photo

It's me and my crown. Hello people.


ok, it's not real, it's wooden crown, but it's my in any case

Iegrāmatošanai; saņēmos otram pašģīmja fotografēšanas pasākumam. Pirmais, pēc nelielas iekšējas noskaidrošanās, tomēr sanāca zvērīgs štrunts. Nevar tādu sūtīt lietuviešu brāļiem un māsām sava portfolio noformēšanai. Es tak tomēr ar savām pagalēm javārī Le Foyer européen pārstāvēšu Latvijas valsti.. he, he.

Thursday, December 5, 2019

branch

Once upon a time Mark decided to cut off a branch he was sitting on. Shadow didn't object.


No 12

Reiz Marks izdomāja zāģēt zaru uz kura pats sēž. Ēna neiebilda.

Iegrāmatošanai; Sievas darba kolēģe atdeva Laurai veselu spaini Lego klucīšu kolekcijas. Tagad katru reizi, atnākot mājās no bērnudārza, Laura ņem spaini un izber tā saturu istabas vidū. Nu es varu apgūt Lego akrobātiku, kur svarīgi ir ne tikai mācēt pārvietoties pa Lego klucīšiem, bet arī tos ātri uzlasīt no visādām grūti sagrābjamām vietām, kā piem. tepiķis.

Izgāju Draugos profesionālās atbilstības testu. Jāgatavojas jau iepriekš visādām nebūšanām, jo drīz pilnmēness. Sanākot Budēļtēvs jeb Čigāntēvs, jeb Metenis.
“Budēļtēvs jeb Čigāntēvs, jeb Metenis parasti velk kažoku uz otru pusi, rokās auglības rīkste un auglības rīks stebere. Budēļtēvs ir galvenais visā masku gājienā, tas zina ko un kā darīt. Viņam ir ļoti daudz labu padomdevēju.”
Man nekas nav pretī, varu grozīt kažoku un rīkus.. ar zināšanām gan tā ir kā ir, bet priekš tā tak padomdevēji.