Monday, April 6, 2015

London's Easter

I was at London for a few days. I fell in love with this city. Unfortunately the weather was bad there and I didn't have such money to live here in the future. But I have a theory, that creatives should live in most boring places in the world (like Luxembourg) and sometimes they should go to London kind of places.

My gains: head full with inspirations, a contact juggling ball from Oddballs, a Free Royal Tour and a Free Jack the Ripper Tour from freetouroflondon.com and a book from the local flea-market about the illustrator and writer Kate Greenaway:
Polly put the kettle on,
Polly put the kettle on,
Polly put the kettle on,
We'll all have tea.
Sukey take it off again,
Sukey take it off again,
Sukey take it off again,
They're all gone away.


that's how Easter in London looks, in my interpretation

And yeah, I became an illustrator a week ago, a ghost-illustrator. That means, I will never be credited in the picture book that I am making.. sadly.

Friday, March 13, 2015

Daemon from a washing machine/ Pūķis no veļasmašīnas

I really don't know why I'm doing that, but I drew an illustration and wrote a new faily-tail. Perhaps it's for fun. Didn't translate.


Pūķis no veļasmašīnas.

Ir veļasmašīnas, kurās dzīvo pūķis. Kad tādā mašīnā ieliek mazgāties veļu, pūķis sāk spēlēties ar to, līdz pavisam satrakojas. Šādās reizēs ar veļasmašīnu notiek dīvainas lietas. Tā dreb un trīc, un dažkārt pat sāk lēkāt. Pēc kāda laika pūķim apnīk spēlēties ar veļu un viņš iemieg. Tad arī veļasmašīna apstājas.

Veļasmašīnas pūķis bieži naktī, kad neviens neredz, izrāpjas no veļasmašīnas un staigā pa māju meklējot piekto stūri vai sarunājoties ar kaķi. Gadās, ka saruna ar kaķi nenotiek pavisam raiti un no rīta uz grīdas saplīsusi mētājas vāze. Gadās, ka no sarunas satraucies kaķis ir piekakājis virtuves stūri.

Pūķim no veļasmašīnas patīk, kad apkārtējie satraucas. Viņš no tā gūst baudu un ir priecīgs. Varētu teikt, ka dažkārt viņš ir pavisam traks pūķis. Kādu reizi manai veļas mašīnai no pūķa ālēšanās atplīsa vaļā durvis. Pūķis izsprāga no veļasmašīnas. Viņš pārsteigts apskatījās apkārt, skaļi iesmējās un noplēsis no veļas striķa visas apakšbikses, aizlaidās uz ķīniešu kvartālu, kur tieši tobrīd notika veļas diena.

Tagad veļasmašīna vairs nestrādā. Laikam jāgaida atpakaļ pūķis.

Tuesday, March 10, 2015

My new home studio

My illustration home studio. It's always temporary studio. I work with pencil, fotocamera instead of scanner (too big thing for travelling), 9 years old laptop with wacom tablet. I use Adobe Photoshop cs2, SAI tool, but for vector images - illustrator CS3. I'm very old school guy.


so.. I could be an illustrator ;)

Iegrāmatošanai: Pēc ilgiem laikiem iegāju draugos uztaisīt zīmējumu un tiem klāt tapušo tekstu galeriju. Galerijas tur palikušas feisbukīgas un bildes pavadošajiem tekstiem nedraudzīgas. "Draugu", kā smejies, paliek aizvien mazāk. Besī, ka pazūd tieši tie cilvēki, kas mani šad tad tiešām interesē.. cik nu mani var interesēt cilvēki vispār, ņemot vērā pesimistisko attieksmi pret cilvēci kopumā un tās bezcerīgi destruktīvajiem elementiem - cilvēkiem, kas ar savām darbībām, bet biežāk bezdarbībām, iztaisa manī tikai dusmas un riebumu.

Uzzināju, ka Tumans beidzot izdevis savu ilgi rakstīto grāmatu (10 gadi nav joka lieta). Sapriecājos un apsveicu. Viņš, ja kas, nav manos "draugos".

Sunday, March 8, 2015

Nostalgia

Once I had a good friend. He studied an architecture. Together we made architectural models of buildings and so on. He graduated university and become an architect. I worked in wood carving workshop and at the same time continuous with architectural models. When times changed and nobody needed wood carvings, I entered a new profession. I started working at the architectural modelling workshop. It was fun till started real estate crisis. Workshop went bankrupt. It was long time ago but I'm still not settled in life.. actually I don't have any profession after tha at all. I tried to be a a courier, welder, furniture fitter, illustrator, cat sitter and maybe something else, but without success.

Recently I found in my old computer old website files. I uploaded those in free resource again after so many years. Mostly here are photos of models from times when I had not yet commenced employment as a professional modeller. Here it is Mazo Formu Dizaina Studija.



it is not very architectural

Iegrāmatošanai: Atradu vecajos failos savu kādreizējo arhitektūras maketu mājas lapu. Nostaļģija ir briesmīga lieta, it sevišķi, kad nekas jauns dzīvē nenotiek un nesolās ari vairs notikt. Dažkārt man patīk pabrīnīties, kādas tik muļķības dzīvē neesmu darījis: reiz bija Mazo Formu Dizaina Studija.

Saturday, March 7, 2015

Miami

I was in Miami, Mimi Beach, Key West, Everglades Aligators Puddle, World Erotic Art Museum and other incedible palces.. even McDonald's! Now I have adaptation depression period in old boring Luxembourg.


and I have sunburns

Iegrāmatošanai: Pārsteidzošā kārtā, es - cilvēks, kam nav ne pastāvīgu ieņēmumu (lielākoties nav nekādu), ne bagātu draugu un radu, nokļuvu Amerikā Maiami un tās tuvākajās pilsētiņās. Mans kultūršoks norita laika periodā no 22. februāra, līdz 4. martam. Visur kur es pabiju un vis ko redzēju. Sanāca arī iečekot Liedskalniņa Koraļļu pili un padzenāt kaķus Hemingveja mājā, pabradāt pa street art kvartālu Wynwood un atpazīt Lisabonā un tīkla dzīlēs redzētu mākslinieku darbus.. Atstāju Koraļļu pils muzejam suvenīru - latu ar ezīti, ko jau ilgi nēsāju savā tukšajā makā kā vienīgo naudaszīmi. Savus piedzīvojumus ieskicēju parastajā oldskūl rūtiņu kladītē ar Agneses Bules noformējumu. Tādēļ vēlreiz to atkārtot nevarēšu. Viss tur Amerikā ir traki liels un bezjēdzīgi grandiozs. Suvenīri gan tik pat bezgaumīgi un ražoti Ķīnā kā viskur Eiropā sastopamie. Grāmatu veikalu nav, toties peldbikšu veikalu ir gana daudz. Nokļūt kaut kur ar kājām ir pārgalvīgs solis, kas vienmēr beidzās ar totālu mazvērtības kompleksa uzvaru un pārkaršanu. Cilvēki tur ir garrunātāji. Visi pārvietojas ar lielākoties grandioza izmēra mašīnām, tādēļ bieži publiskajā transportā sastapt varēja tikai melnos. Maiami Beach pilsētā gan situācija bija savādāka, bet tas uz tūristu rēķina. Atziņas manā galvā vēl briest un kārtojas. Šobrīd cenšos tikt pāri parastajai pēc-ceļošanas melanholijai un pierast pie cita nomoda un miega laika.

Wednesday, February 18, 2015

Stāstums: Pareizā meitenīte.

Translation is not available.


Pareizā meitenīte.

Reiz dzīvoja ļoti pareiza meitenīte. Viņai mājās bija daudz pulksteņu, lai vienmēr varētu zināt, cik ir precīzs laiks. Viņa ļoti baidījās nokavēt un vispār, viņai ļoti nepatika nepareizas lietas.

Gadījās, ka meitenīte iekāpa nepareizajā tramvajā, jo pareizais bija aizkavējies. Nepareizais tramvajs aizveda meitenīti uz nepareizo pulksteņu mežu. Meitenīte gribēja tikt prom no šī meža, bet tramvaja pieturas tablo rādīja, ka viņa ir nokavējusi pēdējo tramvaju.

Tā meitenīte palika nepareizo pulksteņu mežā uz visiem laikiem. Ja vien nav atnācis cits nepareizais tramvajs.

Monday, February 16, 2015

sketched for

Pic will be for story about a little girl who lost in woods. I'm still not sure about image composition.




it is not contemporary art

Iegrāmatošanai: Nostalģisku pārdomu, par trauslo matērijas dabu pārņemts, brīvdienās nocēlu no skapjaugšas savu pēdējo salūzušo portatīvo datoru. Izvilku viso no tā ko varēja izvilkt un pieslēdzu pie strāvas. Ko domājies, šis atsāka darboties! Es berzēju rokas jaunatrastās laimes pārņemts. Atjaunināju programmatūru, uzzināju, ka Windows 7 vairs neatbalsta laika apstākļu gadžetus, izgāju ko Maxthon konta gadījumā, ja dators atkal nosprāgst un kāds, kad to kādreiz (kad man būs nauda tam) labos, neieietu manā privātajā zonā un sāku baudīt klusa, labu bildi rādoša, nebojātu klaviatūras taustiņu un karšanas pārņemta portatīvā datora lietošanu, nirstot veldzējošajās interneta dzīlēs.. kad pēkšņi manu priekš-nirvānas stāvokli kā debila, piedzērušamies samuraja zobena cirtiena skaņa pārtrauca pazīstams klikšķis. Tas sūda draņķis nu bija atkal beigts kā jobanā Sniegbaltīte savā bļin kristāla klucī! Zin, kurš jau pēc skaita man tas ir dators?! ... a šitā te dauzītā Gauja, kura dūc pa visu māju, kura regulāri pārkarsusi izslēdzas un strādā bez akumulatora jau nez cik gadus un kuru nevar kustināt, jo atvienojas kontakts vai izslēdzas monitors.. Gauja, kuru capital teica, ka neremontēs, ir pārdzīvojusi visus dell, lenovo un manus trīs galda datorus... un nodzīvos varbūt vēl tik pat - 9 gadus, ja vien es pats pa to laiku neiešu bojā parādsaistību dēļ. Ai nu labi, tik un tā man ir pesimisms par visu to draņķa dzīvi ar visiem sūda ķīseļa krastiem. Gan jau būs arī vēl sliktāk.

Friday, February 13, 2015

experimenting sketch

My hope about illustrator career become weaker and weaker. It is disgusting - nobody answers on my e-mails.


not Valentine day feeling at all

Iegrāmatošanai: A, pēc cik gadiem cilvēkus vairs neuztrauc, ka viņi ir lūzeri?

Wednesday, February 11, 2015

Eggplants's house/ Baklažāna kunga māja

I wrote this story and drew this picture, but did not translate one of them.

Man uzrakstījās pastāsts par to pašu veco labo Baklažāna kungu un uzzīmējās ilustrācija:


Baklažāna kunga māja

Netālu no pilsētas, aiz dzelzceļa, kaut kur krūmos, stāvēja māja, kurā neviens nevarēja ieiet. Tur dzīvoja Baklažāna kungs. Visi zināja, ka viņš tur dzīvo, bet nevienam nebija paveicies pie viņa iekļūt. Pat pastniekam ne. Laikam arī pastkastītes Baklažāna kungam nebija, jo kad pastniekam vajadzēja nogādāt vēstuli, viņš sūtīja balodi, lai tas aiznes. Grāmatu pakas balodis aiznest nevarēja, tādēļ pastnieks ieskrienoties, tās iemeta pa logu.

Baklažāna kungs bija ļoti pieklājīgs. Viņš piegāja pie loga un pamājis ar roku, pateicās pastniekam. Kādreiz pastnieks vēlējās izprašņāt Baklažāna kungu, kā var nokļūt pie viņa mājās, lai nebūtu jāmētā grāmatu pakas. Katru reizi, kad pastnieks atvēra muti, lai to pajautātu, nez no kurienes uzradies, garām dārdēdams traucās preču vilciens. Kā saprotams, tādā troksnī neko dzirdēt nebija iespējams. Pastnieks virināja muti, bet vilciena troksnis bija tik stiprs, ka pastnieks nedzirdēja pat pats sevi. Baklažāna kungs viņam draudzīgi pamāja ar roku, jo domāja, ka pastnieks saka: "Uz redzēšanos Baklažāna kungs, lai jums jauka diena!" un vēra logu ciet. Un tā notika katru reizi, līdz pastnieks saprata, ka nav nozīmes neko jautāt un vairs necentās izprašņāt Baklažāna kungu.

Citi cilvēki arī nezināja, kā nokļūt šajā mājā. Bet tas arī nav nekāds brīnums, jo Baklažāna kungam nebija draugu. Vismaz neviens tos nekad nebija redzējis. Un ko gan citiem darīt pie Baklažāna kunga?

Tā māja vēl stāv pilsētas malā pie dzelzceļa un, iespējams, tur var satikt Baklažāna kungu. Ja vien viņš nav aizgājis uz pastu nosūtīt vēstuli.