Wednesday, December 28, 2016

Last Fairy tale

Have a nice New Year! Old pic for a new, but this year's last, fairy tale.


Spiderman

Zirnekļcilvēks.

Viņš dzīvo milzu zirneklī, naktī lasa grāmatas, bet dienā ierīko slazdus vai meistaro nesaskatāmus tīklus. Zirnekļcilvēkam vajag gaismu, lai naktī varētu lasīt grāmatas. Lai iegūtu gaismu lasīšanai, viņš ķer naktstauriņus, kas sasūkušies mēness gaismu no nakts ziediem. No saķertajiem naktstauriņiem Zirnekļcilvēks līdz ar mēness gaismu izsūc to dzīvības sulas. Dzīvības sulas piedod gaismai īpaši izteiksmīgu spīdumu.

Kad naktstauriņi mirst, Zirnekļcilvēka bibliotēkā iedegas gaisma. Beigtie naktstauriņi krīt uz zemes – plaukš – atskan kārtējā nokritušā tauriņa ķermenītis pret vecpilsētas bruģi – plaukš – atskan aizveroties kārtējās grāmatas vāciņi.

Šis lasāms arī te: Harijs

Sunday, December 25, 2016

Ieva

That is for facebook friend:


penguins summerr

Iegrāmatošanai: parastas Ziemassvētku skumjas un bezcerības uzplūdi. A ko? Es esmu vecs un krunkains pusaudža prāta īpašnieks ar izgāzušamies dzīves plāniem un vairs neeksistējošu nākotnes vīziju. Būtu alkoholiķis, es zinātu ko darīt, bet tā.. iešu pavizināties ar vienriteni pa tukšajām Luksemburgas piepilsētas ieliņām.

Miglas Vīrs


Neviens īsti nezināja, kas viņš tāds ir, no kurienes uzradies un neviens arī droši nevarēja pateikt, ka būtu redzējis to aizejam. Kad pilsēta vēl bija tikai ciems un es biju mazs zēns, Miglas Vīrs bieži tika redzēts vēlajās vakara stundās, kad Saule jau bija nogrimusi dziļi zem horizonta. Dažkārt Miglas Vīrs esot bijis redzēts arī agrās rīta stundās. Klusiem soļiem viņš izstaigāja ciema ielas un iegriezās katrā sētā, lai drīzumā atkal to pamestu. Cilvēki no viņa baidījās, lai arī neviens skaidri nezināja teikt, kāpēc. Pat suņi no viņa bijās vai vismaz izlikās to neredzam.

Reiz pavardā beidzās malka un es teicos vecmammai izskriet uz šķūni tai pakaļ. Bet vecmamma teica: “Nē, neej! Tur ārā ir Miglas Vīrs. Bērniem ir jābūt mājās, kad apkārt staigā Miglas Vīrs.” Es nobijos un nekur negāju. Vecmamma pati aizgāja pēc malkas un ilgi nenāca atpakaļ.

Es gāju pie loga skatīties, kur palikusi vecmamma, un ieraudzīju Miglas Vīru. Tas stāvēja pie paša loga, ietinies dūmakā, un nemaz nekustējās. Man bija bail, un es paslēpos gultā zem segas. Tur es tik ilgi slēpos, līdz aizmigu.

Nākošā rītā aizgāju pie loga, bet tur uz palodzes gulēja liels, nedzīvs naktstauriņš.

Gandrīz pasaka priekš mana gandrīz pasaku bloga: Harijs

Friday, December 23, 2016

fog-man

I finished an illustration for a fairytale. It's about fog and creature who lives there .. or who lives in children imagination. Children should stay home and wait until a fog will disappear.



fog-creature

Iegrāmatošanai; man pēkšņi bija uzmetusies tieksme locīt origami kastītes (kubiņus) no papīra. Aizvakar vienā tādā akvareļu papīra kubā ieliku šokolādes konču, aizlocīju ciet un pa ceļam uz treniņu atdevu nepazīstamai meitenei kā Ziemassvētku dāvanu. Es šo meiteni redzu gandrīz karu reizi pieturā, kad gaidu 11 autobusu, lai dotos uz Binheni un autobusā mēs mēdzam stāvēt netālu. Tā nu man radās vēlme iepriecināt viņu ar tādu jokainu dāvanu.. bet varbūt es tik sabiedēju nabaga beibi.



Uzzīmēju arī bildi pasakai un sapratu, ka tie viens ar otru nu nemaz nesapass.

Friday, December 16, 2016

drawing

I am working on that:


for a fairy tale

Iegrāmatošanai: bāc, kā man negribas neko svinēt, bet nāksies, jo svinību sezona ir klāt: "kling, klang.."

Friday, December 9, 2016

Greeting card for Rooster Year

I made a Greeting Card. Soon the next year will come..


Baby-rooster



Iegrāmatošanai: Luksemburgā šonedēļ ir sarmas laiks. Katru rītu koki ir nosarmojuši bāli un arī mūžzaļie apstādījumi izskatās pēc nosirmojušiem rūķiem.. veikalos nez kādēļ tiek pārdotas ragaviņas. Dažkārt uznāk migla, kas nedaudz pabiedējusi autovadītājus, atkal pazūd. Temperatūra mazliet zem nulles. Autobusā iekāpj ar tumši vīri, kuriem zem sejas apsējiem redzamas tikai acis. Autobusā ir karsti un siltumā atklājas, ka potenciālie teroristi ir tikai pārsaluši indiešu paskata džekiņi. Pa ceļam uz treniņu sastopu biedru, as mūsu izpratnē ir nēģeris (kuš, kuš.. es zinu, ka tumšādainis būtu pareizāk). Viņam galvā ausaine, bet mugurā milzu jaka, pildīta ar kaut kādām, iespējams sintētiskām pūkām. “Freaking cold!” sveiciena vietā, drebinādamies izdveš biedrs izkāpjot no autobusa, tieši brīdī, kad es velku nost jaciņu.

Sunday, December 4, 2016

Elements for a book

There is something for my book. Not sure about color saturation and typography.


cover


copyright spread


back-cover

Iegrāmatošanai: tas bija diezgan savādi, bet Zirneklis no iepriekšējā posta tieši manā dzimšanas dienā vinnēja nedēļas ilustratoru konkursā. Ja man būtu bijis laiks, es to bildi būtu krāsojis vēl divas dienas un protams nevinnējis tajā konkursā. Varbūt tas nozīmē, ka man pieeja ilustrāciju krāsošanai ne velnam neder. Lai vai kā, šī uzvara pārtrauca manu radošās depresijas periodu un es atsāku (kaut arī ne pārāk lielu entuziasmu) krāsot savu grāmatu. Bez tā, seksa trūkumu organismā sublimēju daudz laika pavadot trakojot ar vienriteni. Vakar tās bija kādas sešas stundas. Viss beidzās ar to, ka man sarāva krampī kāju tik pamatīgi, ka šodien es nekur neiešu un tūlīt, tūlīt pievērsīšos Ziemassvētku kartīšu rakstīšanai. Ziemassvētku kartīšu rakstīšana nav mana mīļākā nodarbe, es to labprāt uzticētu kādam citam, jo nepietiek jau tikai ar; Sveiciens no Luksemburgas un Laimīgu Jauno gadu! O_HOHOOOO.. vajag arī dažus vārdus par savu dzīvi, darbu un jūru, kādas te nemēdz būt.

Friday, November 25, 2016

Spider

Spiderman lives inside a spider..


why not?

Iegrāmatošanai: man šodien 40! Būuu!

Friday, November 18, 2016

Pencil drawing

Pencil drawing for previous post:


Irs

Irs- jūras laistītājs.

Neatminamos laikos, kad jūras vēl nebija, pa tuksnesīgo pasauli bezmērķīgi bradāja Irs. Viņš bija vecs un viņa acis bija redzējušas kā lec un kā riet Saule daudz biežāk par jebkuru dzīvo radību uz zemes. Irs bija briesmīgi vecs vecis ar saulē nosārtušiem matiem, neskūtu bārdu, grumbām un labsirdīgu raksturu.
Kādu rītu, sajutis, ka dzīvē viņam kaut kas trūkst, Irs ieskatījās savas sirds dziļumos. Pēc piedzīvotā tur, viņš saprata, ka ir laiks pienācis laiks radīt jūru. Jūra bija tieši tas, kas pietrūka Ira pasaulei. Vairs daudz neprātodams, Irs ķērās pie darba. Izracis tuksnesīgajā zemē bedrīti, viņš tajā norausa asaru. Ar asaru vien nepietika, lai piedzimtu jūra un Irs nopūtās. No Ira nopūtas radās vējš, kas atdzīvināja asaru, no kā bija jāizaug jūrai. Katru rītu Irs laistīja jūru ar ūdeni, ko savāca no tuvējiem strautiem. Katru vakaru Irs piebēra jūrai sāli, lai tā augtu liela un vesela. Jūrai sāls patika un jo ilgāk Irs par jūru rūpējas, jo lielāka tā auga. Kad jūra bija paaugusies, Ira tajā ielaida aļģes un dažādus jūras dzīvniekus. Vēl pēc laika, kad jūra bija kļuvusi pavisam liela, Irs izveidoja laiviņas un kuģīšus, ko salaida jūrā: “lai vējam ir ko dzenāt,” tā pie sevis nodomāja Irs.
Kādu vakaru vecais Irs sajutās pagalam skumjš. Lai kā kliedētu skumjas, viņš uzvilka savus lielos jūras zābakus, paņēma lejkannu un devās aplaistīt jūru. Laistot vakarā jūru, Irs nevarēja vien noraudzīties, cik tā bija izaugusi liela un tagad mierīgi gulēja, izpletusies līdz pat pašam horizontam. Vecais vīrs skatījās, kā vējš dzenā viņa kādreiz salaistos kuģīšus un kā ap viņu peld dažādi jūras dzīvnieki. Ira prāts bija mierīgs taču sirdi nomāca skumjas. Jūras zvēri sajuta Ira skumjas, kaut arī tie nezināja, kas tās tādas ir. Ira skumjas jūras zvēros izraisīja nepārvaramu vēlmi ēst. Tie neko ar sevi nevarēja padarīt, izsalkums bija tik nepārvarams, ka aizmigloja jūras zvēru prātus. Jūras zvēri metās rīt nost visu, kas pagadījās to tuvumā un, kad jūrā viss bija apēsts, tie uzbruka vecajam Iram, saplosīja viņu gabalos un gandrīz visu apēda.
No tā, ko jūras zvēri neapēda, radās jūras salas, kur vēlāk cilvēki uzbūvēja bākas, lai tās naktī spīdētu un Ira salaistajiem kuģīšiem nebūtu bailīgi, kad tos naktī pa jūru dzenā Ira nopūtas radītais vējš.