Saturday, June 19, 2021

Finished book

 I finished my picture book. It's about a snail. And now the worst part, I need to find publisher. Holy fuck, how I hate that.

 

the book is in latvian

Iegrāmatošanai; pabeidzu grāmatu. Tagad man ir zvērīgi skumji un viss ir slikti. Parastais tukšums, kas pārņem radošos katrreiz, kad tie pabeidz ko sev nozīmīgu vai ko tādu, kas paņēmis daudz laika. Un, bļin, kasos visu laiku, jo esmu atkal blusu sakosts. Rīgā tā bija agrā bērnībā, taču te Luksemburgā kā vasara, tā blusas nodzer daļu manu asiņu, bet daļu zaudēju kasoties un plēšot nost kreveles. Laurai vispār vāks, viņai uz katriem pieciem kvadrātcentimetriem pa divām pumpām. A sievai nekas, pilnīgi neviena koduma.. neviena!


Nopirku amazonē austiņas – ATH-M50x. Beidzot varu dzirdēt, ko klausos. Baigi patīk. Sēžu dīvānā, klausos industriālus ritmus un lasu Dovlatovu. Dziedēju saskumušo dvēseli.


Divas svētdienas biju pie Kevina pilī. Kravājām vecus baronu krāmus no veca baronu šķūnīša, kuram viena daļa sabrukusi, un kur jālien zem nobrukušajām sijām, lai ko atrastu un vienlaicīgi jālūdz dievi, lai tas pasākums neuzgāžas uz galvas. Bija jāsakravā vecie krāmi un jāsašķiro pēc visādām pazīmēm. Tur atradās tāds savāds trauciņš uz trīs kājām, kas redzams te zīmējumā. Tāds maziņš pintiķītis, kurā var ietilpināt pusotru tējkaroti. Nav ne jausmas kam tas domāts, bet izskatījās labi. Varbūt tādēļ es to iekļāvu savā ilustrācijā. Baroni bija kaislīgi mednieki un paši taisīja šaujampiederumus. Varbūt tas kādu ložu liešanai. Ej nu sazin. Dedzinājām dažāda veida šaujam pulverus un uzjautrinājāmies kā tādi mazgadīgie. Kevins vēl gribēja izmēģināt laimi meklējot vecos kara laikā noslēptos ieročus ar magnētu, bet tā vietā mēs atradām pilnu aku vīna pudeļu lausku, ko vācu virsnieki tur sametuši tukšojot pils vīna pagrabus. Pa-sparingojām, izkāvāmies kā senajos treniņu laikos un bija čoini. Iedomājies, džeks dzīvo reālā pilī. Ar šaujamlūkām, grāvi un tornīšiem... un drausmīgi draņķīgām ērtībām vai pat bez tām, dažreiz. Nu pils jau nav viņa, bet jopcik, cik daudz tu zini cilvēkus, kas dzīvo pilīs?! Nevarētu gan teikt, ka Kevins ir priecīgs par to. Tas viņam tāds dzīves uzspiediens sanācis. Ko padarīsi, katram savs – vienam pagrabs maskačkā ar narkašiem kaimiņos, citam pils Vintranžē bez siltā ūdens virtuvē.


Saturday, June 5, 2021

Sleeplessness

Spread for a picture book about a snail.


it's not about insomnia

Iegrāmatošanai; pēdējā laikā uzradies bezmiegs atkal atgādina visādus pagātnes notikumus. Šonakt briesmīgi lija pie mums te Luksemburgā. Es pat aizkāpu līdz pagrabam paskatīties vai tas atkal kādā netveramā kārtā nav izdomājis applūst. Tā redz jau gadījās, kad pēc milzu lietus, A kategorijas mājā nokāpis pa marmora, kustības sensoru ieslēgtām spuldzīšu apspīdētam kāpnēm uz pagrabu, es konstatēju, ka tur var peldēties 10 cm augstā ūdens līmenī. Toreiz bojā gāja daudz visādu krāmu un arī labas lietas cieta. Baņķieru kaimiņš dusmīgs uzstājās ar runu, ka mūždien šajā mājā notiek kaut kas nelāgs. Un viņam bija un ir taisnība. Pēcāk te gan nozuda ūdens krānos uz gandrīz nedēļu un, kad baņķieru kaimiņš vasarā bija aizdevies ar ģimeni uz mājām Slovēnijā, kārtējo reizi salūza garāžas vārti, palikdami aicinoši puspavērti. Un kaimiņš palika bez saviem dārgajiem apvidus divriteņiem. Es, savukārt, iegādājos plauktu sistēmas un mantas uz grīdas pagrabā vairs neglabāju. Bet savā bezmiegā atcerējos, kā reiz daudzus jo daudzus gadus atpakaļ, kad strādāju Īvē, es lietus laikā mēdzu iesēst trešā stāva logā uz palodzes uz raudzīties kā lejā krīt ūdens lāses. Tas bija tur, Satekles ielā, virzienā uz Valmieras ielu. Toreiz tur vēl bija lielais metāla skurstenis, kas manā vērošanā neuzkrītoši piedalījās.


Saturday, May 15, 2021

Pages 30 - 31 - 32

 Please, take a look here:


Backcover

 


 

30 -31 not sure about a shell


Iegrāmatošanai: gribēju paspēt uzzīmēt grāmatu konkursam. Nepaspēju. Patiesību sakot, kaut ari centos ļoti, tomēr netiku pat pusē. Tik daudz nepaspēt izrādījās daudz veselīgāk, nekā nepaspēt pavisam mazliet. Tas ir gandrīz kā nokavēt mazliet uz randiņu vai ierasties uz to ar divu stundu nokavēšanos. Kad ierodies ar divu stundu nokavēšanos, vairs nav nekāda satraukuma. Un nemulsina pat apziņa, ka varēja jau tad ari vispār nenākt. Jo atnākt tomēr vajag; kaut kādai kustībai taču dzīvē ir jānotiek.

Friday, May 14, 2021

EndCover

 It could be so..


or not

Iegrāmatošanai; Laura vakarā pirms aizmigšanas teica, ka tie gliemeži, kuriem nav mājiņas, saritinās kastanī un dzīvo tur.

Friday, April 23, 2021

Cette chenille n'est pas comestible

 This caterpillar is not edible


just in case


Iegrāmatošanai; Laura pēc skolas saraudināja zēnu nedodot tam spēlēties ar savu kāpuru. Nācās tēvam vakarā atrast kādu gabalu polimēr mālu un uzveidot vairākus jaunus, bet zilus kāpurus. Raudas izraisošais kāpurs bija sarkans, turklāt, tam puse bija nolauzta un pačabējusi. Taču sarežģītākais visā šajā pasākumā bija iemācīties no galvas un pareizi vajadzīgajā brīdi izrunāt: “šis kāpurs nav ēdams” franču valodā. Nākošajā dienā mēs to zēnu vairs pēc skolas nesastapām..

Thursday, April 22, 2021

Dino

 For the exhibition Mākslas dienas 2021.


Vientulīgs dinozaurs lūkojas tālēs


Iegrāmatošanai; citi domā, ka esmu lecīgs un iedomīgs. Bet es esmu tikai vientulīgs dinozaurs, kas lūkojas tālēs· Un tā kā normāliem cilvēkiem ik pa laikam patīk pārmācīt citādi uzvesties tiekties cilvēkus, tad tādam zvērīgi kautrīgam dinozauram kā man nācās pievērsties angļu boksam. Tas, lai mani pārmācīt būtu ne tik patīkami un es varētu netraucēts lūkoties tālēs.

Thursday, April 1, 2021

Eagle head

Drew American Eagle for printing.

only a head, actually


Iegrāmatošanai: putniņi ir modušies un uzvelk bikses kājās aši, kaķis kaktā sēž un nožāvājās plaši... pavasaris ir laiks, kad atceros PK-25.

Sunday, March 14, 2021

L'elephant

 Elephant character from my book. Ok, it was my daughter who told, how to color that. ;)



pinkie

 

Iegrāmatošanai; atnāca milzu vējš un aizpūta prom kokus, kas bija sastādīti uz balkona starp mūsu un kaimiņu balkoniem. Varētu domāt, ka tas ir kāds brīnum stiprs vējš, ja vien koki nebūtu sapuvuši un paši nebūtu ar vienu kāju zemē krītoši. Būvniekiem bija reiz labpaticies iestādīt kokus kā balkonus sadalošu elementu. Taču neviens nebija pabrīdinājis, ka tie koki jālaista un arī jāapgriež. Tā šie sākumā izplata zarus, bet tad, kādā karstā vasarā gāja bojā, jo laistīšanas sistēma tiem laikam nebija paredzēta un es tos nelaistīju, jo biju aizdevies prom. Turklāt, tie jau nav divi mazi kociņu, bet gan koku mudžeklis, kam katru dienu būtu vajadzēja daudzus spaiņus ar ūdeni. Tagad mūsu baņķier kaimiņa balkonā ir vesela kaudze ne pārāk labas bārbeķū malkas, bet es vasarā varēšu lūrēt pa dzīvokļa logu kā sauļojas viņa sieva ar meitām un gremdēties erotiskās fantāzijās neizejot uz balkona.