Wednesday, February 18, 2015

Stāstums: Pareizā meitenīte.

Translation is not available.


Pareizā meitenīte.

Reiz dzīvoja ļoti pareiza meitenīte. Viņai mājās bija daudz pulksteņu, lai vienmēr varētu zināt, cik ir precīzs laiks. Viņa ļoti baidījās nokavēt un vispār, viņai ļoti nepatika nepareizas lietas.

Gadījās, ka meitenīte iekāpa nepareizajā tramvajā, jo pareizais bija aizkavējies. Nepareizais tramvajs aizveda meitenīti uz nepareizo pulksteņu mežu. Meitenīte gribēja tikt prom no šī meža, bet tramvaja pieturas tablo rādīja, ka viņa ir nokavējusi pēdējo tramvaju.

Tā meitenīte palika nepareizo pulksteņu mežā uz visiem laikiem. Ja vien nav atnācis cits nepareizais tramvajs.

Monday, February 16, 2015

sketched for

Pic will be for story about a little girl who lost in woods. I'm still not sure about image composition.




it is not contemporary art

Iegrāmatošanai: Nostalģisku pārdomu, par trauslo matērijas dabu pārņemts, brīvdienās nocēlu no skapjaugšas savu pēdējo salūzušo portatīvo datoru. Izvilku viso no tā ko varēja izvilkt un pieslēdzu pie strāvas. Ko domājies, šis atsāka darboties! Es berzēju rokas jaunatrastās laimes pārņemts. Atjaunināju programmatūru, uzzināju, ka Windows 7 vairs neatbalsta laika apstākļu gadžetus, izgāju ko Maxthon konta gadījumā, ja dators atkal nosprāgst un kāds, kad to kādreiz (kad man būs nauda tam) labos, neieietu manā privātajā zonā un sāku baudīt klusa, labu bildi rādoša, nebojātu klaviatūras taustiņu un karšanas pārņemta portatīvā datora lietošanu, nirstot veldzējošajās interneta dzīlēs.. kad pēkšņi manu priekš-nirvānas stāvokli kā debila, piedzērušamies samuraja zobena cirtiena skaņa pārtrauca pazīstams klikšķis. Tas sūda draņķis nu bija atkal beigts kā jobanā Sniegbaltīte savā bļin kristāla klucī! Zin, kurš jau pēc skaita man tas ir dators?! ... a šitā te dauzītā Gauja, kura dūc pa visu māju, kura regulāri pārkarsusi izslēdzas un strādā bez akumulatora jau nez cik gadus un kuru nevar kustināt, jo atvienojas kontakts vai izslēdzas monitors.. Gauja, kuru capital teica, ka neremontēs, ir pārdzīvojusi visus dell, lenovo un manus trīs galda datorus... un nodzīvos varbūt vēl tik pat - 9 gadus, ja vien es pats pa to laiku neiešu bojā parādsaistību dēļ. Ai nu labi, tik un tā man ir pesimisms par visu to draņķa dzīvi ar visiem sūda ķīseļa krastiem. Gan jau būs arī vēl sliktāk.

Friday, February 13, 2015

experimenting sketch

My hope about illustrator career become weaker and weaker. It is disgusting - nobody answers on my e-mails.


not Valentine day feeling at all

Iegrāmatošanai: A, pēc cik gadiem cilvēkus vairs neuztrauc, ka viņi ir lūzeri?

Wednesday, February 11, 2015

Eggplants's house/ Baklažāna kunga māja

I wrote this story and drew this picture, but did not translate one of them.

Man uzrakstījās pastāsts par to pašu veco labo Baklažāna kungu un uzzīmējās ilustrācija:


Baklažāna kunga māja

Netālu no pilsētas, aiz dzelzceļa, kaut kur krūmos, stāvēja māja, kurā neviens nevarēja ieiet. Tur dzīvoja Baklažāna kungs. Visi zināja, ka viņš tur dzīvo, bet nevienam nebija paveicies pie viņa iekļūt. Pat pastniekam ne. Laikam arī pastkastītes Baklažāna kungam nebija, jo kad pastniekam vajadzēja nogādāt vēstuli, viņš sūtīja balodi, lai tas aiznes. Grāmatu pakas balodis aiznest nevarēja, tādēļ pastnieks ieskrienoties, tās iemeta pa logu.

Baklažāna kungs bija ļoti pieklājīgs. Viņš piegāja pie loga un pamājis ar roku, pateicās pastniekam. Kādreiz pastnieks vēlējās izprašņāt Baklažāna kungu, kā var nokļūt pie viņa mājās, lai nebūtu jāmētā grāmatu pakas. Katru reizi, kad pastnieks atvēra muti, lai to pajautātu, nez no kurienes uzradies, garām dārdēdams traucās preču vilciens. Kā saprotams, tādā troksnī neko dzirdēt nebija iespējams. Pastnieks virināja muti, bet vilciena troksnis bija tik stiprs, ka pastnieks nedzirdēja pat pats sevi. Baklažāna kungs viņam draudzīgi pamāja ar roku, jo domāja, ka pastnieks saka: "Uz redzēšanos Baklažāna kungs, lai jums jauka diena!" un vēra logu ciet. Un tā notika katru reizi, līdz pastnieks saprata, ka nav nozīmes neko jautāt un vairs necentās izprašņāt Baklažāna kungu.

Citi cilvēki arī nezināja, kā nokļūt šajā mājā. Bet tas arī nav nekāds brīnums, jo Baklažāna kungam nebija draugu. Vismaz neviens tos nekad nebija redzējis. Un ko gan citiem darīt pie Baklažāna kunga?

Tā māja vēl stāv pilsētas malā pie dzelzceļa un, iespējams, tur var satikt Baklažāna kungu. Ja vien viņš nav aizgājis uz pastu nosūtīt vēstuli.

Monday, February 9, 2015

And new image will come

The image looks a little bit plain. It's ok, I will colour it and then it will be good.. or bad.


or whatever

Iegrāmatošanai: Slimība no manis atstājas lēni. Vakar vakarā negāju braukāties ar vienriteni un arī koka stājā nestāvēju. Cik ta var?! Es jau divas reizes dienā nodarbojos ar veselības vingrošanu ķīniešu metodēs. Sestdien visp trīs reizes pa 20 minūtēm stāvēju koka stājā, pulss ar to saistītie vingrojumu kompleksi un vēl astoņus brokāta gabalus (pēc mūsdienu ķīniešu metodes, kas ir bič sarežģītāka par šauļiņas, taču es nezinu vai iedarbīgāka) un vēl jogas asanu komplekss uz stundu.. man no tādiem veselības pasākumiem vajadzēja levitēt pusmetru augstumā, izplatot ap sevi maigu, pulsējošu gaismu un pildīt visu mājas trešo stāvu ar nez no kurienes nākošām cītaru skaņām. Hm.. bet varbūt tie viss nav puņķi, kas no mani nemitīgi tek, bet dievišķais nektārs?!

Ilona visas brīvdienas esot pavadījusi ruma izraisītā apziņas mijkrēslī. Bet viņai cita diagnoze kā man šobrīd (vismaz puņku un sāpošās galvas sakarā). Piektdien neaizgāja uz rūpnīcu pakot vistas. Tas laikam nozīmē, ka viņa ir atlaista. Tomēr rums, spriežot pēc vēstules, viņu bija darījis ļoti priecīgu. Prieks ir retums viņas dzīvē.

Friday, February 6, 2015

Floral skull T-shirt

Made floral skull t-shirt design for sis:


not sure about colours

Iegrāmatošanai: Braukājoties vēlajos, tumšajos, bet aukstajos vakaros ar vienriteni, beidzot esmu noķēris apaukstējienu. Deguns tek un acis sūrst, galvā sāpoša vate. Tas ir brīnišķs iemesls atgriezties pie cigun praktizēšanas. Brīžiem uznāk pesimisms par manas dzīves virzību nekādā virzienā un tieksme palaist ego puņķi par to, ka nekas no tā, ko daru nevienam nav vajdzīgs (a, kuram ta ir savādāk?).. viss kā parasti. Bļin, bet izdomāt, kā pelnīt naudu, gan vajadzētu. Versiju nav nemaz. Varētu braukt pie Ilonas uz Angliju pakot vistu gaļu, bet viņai es tur būšu tikai apgrūtinājums. Vita gan mani arī nelaidīs, bet pamukt nevaru, jo nav par ko nopirkt biļeti. Ar autostopiem man neveicas, kur nu vēl, ja jābrauc ziemā un uz salu.

Saturday, January 31, 2015

Floral skull sketch

It will be for my sister's t-shirt. I can't figure out what to do with bones.. which version is better.


only 4 bones

Iegrāmatošanai: Vakar Santai piedzima zēns. Tas nu gan ir vareni! Aizsūtīju apsveicienus. Nezināju, ko lai novēlu, jo bērnu būšanas man drīzāk atgādina kādas ar slimībām saistītas procedūras, bet es centos un man par šo notikumu ir trauksmains prieks.

Šovakar jāiet pie Daces svinēt viņas portugāļa līgavaiņa 40 gadi. Neesmu cilvēkos bijis veselu mūžību, kur nu vēl portugāļu vidū. Un man kā parasti drausmīgi negribas nekur iet.

Thursday, January 29, 2015

Apelsīnkoks, kurā dzīvoja velns.

And here is my illustration for my fairytale. I didn't translate it.. sorry.

Turpinu alcheimerēties. Ir uztapusi minī pasaka un arī ilustrācija tai gluži vēl silta.


Apelsīnkoks, kurā dzīvoja velns.

Kādā vecā dārzā auga apelsīnu koks. Tas bija milzīgs, vecs un tas auga dārza pašā tālākajā stūrī. Apelsīnu koka lapotne bija tumša un bieza, tā visu cauru gadu bija apelsīnu pilna. Šajā kokā dzīvoja velns.

Dažkārt gadījās, vecajā dārzā iemaldījās kādi bērni. Atraduši lielo apelsīnu koku, viņi vēlējas ņemt sev kādu no sulīgajiem augļiem. Tanī brīdī, kad kāds bērns pieskārās apelsīnam, velns viņu pārvērta par pundursivēnu. Velns bija ļoti neiecietīgs un negants, kā jau velns. Viņam nepatika bērni un viņam nepatika, ka to traucē. Pārvērtis bērnus par pundursivēniem, velns laida vaļā smejamo. Tā viņš tur smējās līdz pašam vakaram un pārtrauca tikai tad, kad pa radio sākās vakara ziņas.

Vecajam dārzam bija sirms dārznieks. Bērni nezināja, ka ir jāpalūdz dārzniekam atļauju paņemt apelsīnus, lai velns viņus nenoburtu. Tikai sirmais dārznieks zināja, kā pielabināt velnu. Kad kāds palūdza dārzniekam apelsīnus, viņš gāja pie velna un cienāja to ar melnajām lakricas konfektēm. Kamēr velns mielojās ar tām, visi mierīgi varēja lasīt apelsīnus. Kad konfektes bija cauri, tad jālasās prom bija pašiem - neviens taču negribēja kļūt par pundursivēnu!

Nu jau sen neviens velnu nav dzirdējis smejamies apelsīnu kokā. Varbūt bērni vairs neiet ņemt bez atļaujas apelsīnus, bet varbūt velns dzīvo tagad citur.

Wednesday, January 28, 2015

pic for tangerine

I'm trying to make image for next story. Story about tangerine tree, devil and babies.


or micro-pigs

Iegrāmatošanai: Turpinu uzbāzties Mazputniņam ar saviem zīmējumiem un mikro tekstiem. Man gan ir aizdomas, ka viņiem tur tas nafig nav vajadzīgs, jo projekts ir veidots tā, lai parādītu kaut kādu senā pagātnē tapušu emigrantu darbus. Cēlais mērķis ir būt par izglītojošo platformu emigrācijā dzīvojošajiem, bet visp tas ir vienkārši virtuāls muzejs. Tas gan arī nav slikti, tomēr, priekš muzeja tur ir pārāk maz no tā apjoma un iespējām, kas varētu būt bijis. Būtu man kam citam uzbāzties ar savu labdarību, es tā darītu, bet nu kā ir tā ir.. tā pat darīt nav ko.

Manus vienriteņa naksnīgos pasākumus bija uz pāris dienām pārtraucis sniegs. Tagad tas ir gandrīz nokusis un vakar vakaru pavadīju turpinot iepazīt Strassen priekšpilsētas robežapgabalus. Pēc uzņemtā adrenalīna, pusi nakts negulēju. Sporta centrā piestāju uz vienas terases, lai pabolītos, kā jestras karsēj meitenes vakarā trenē deju soļus bumsī mūzikas pavadībā. Varbūt tā bija tā saucamā Zumba. Nav ne jausmas, bet meitenes izskatījās seksīgas.. uzkarsušas un.. varbūt tādēļ es pusi nakts negulēju? Terase, vuārēšanas nolūkā, spriežot pēc alus korķīšu daudzuma, tiek izmantota it bieži. Pēc tam devos atklāt ugunsdzēsēju depo, bet tas vairs nebija tik aizraujoši. Biju tik tālu aizvizinājies, ka atpakaļ dažkārt nācās iet, ne braukt. Kājas bija kļuvušas ļumīgas, bet smadzenes atkal sāka vienriteni uzskatīt par divriteni. Iebraukšana sūdā šoreiz bija skaidra norāde, ka esmu braucis pārāk ilgi un es biju tā saguris, ka šoreiz uztvēru sūdiebraukšanu par "augstāko spēku" norādi, ka laba daudz nevajag. Šoreiz pat liftā es iegāju stumjot vienriteni, ne kā parasti - nokāpjot no tā tikai pēc dzīvokļa durvju atslēgšanas.