Thursday, May 26, 2016

Wheels

Quick pic for Wheels. I should draw something beautiful one day..


wheels

Iegrāmatošanai: biju Rīgā. Padzīvojos tur veselu nedēļu. Ļoti intensīvi padzīvojos. Aizvedu muterīti uz Jūrmalu, jūrju lūkoties. Sacienāju ar saldējumu un palīdzēju izbradāties pa piekrastes vilnīšiem. Iedzēru ar Aināru Brenguļu alu kaut kādā Juglas gadjušņikā kopā ar krievu baļeļščikiem, kas skatījās milzu ekrānā kā krievi ar vāciešiem šaibu dzenā. Uzvarēja krievi, taču pirmos vārtus iemeta vācieši un Ainārs kā jau asu izjūtu cienītājs, ierosināja uzgavilēt. Mēs to neizdarījām un iespējams tādēļ neviens mūsu veselību nesagandēja. Krievu līdzjutēju tur bija daudz, miesās tie bija brangi un sejās skarbi dzīves grūtībās rūdīti tēvaiņi. Vēl, nopirku sev Dolē ādas jaku. Tur ir laikam vienīgais ādas apģērbu veicis visā reģionā. Nācās iztērēt lielāko daļu izsniegtā pabalsta. Veicis Buffalo Bill saucās. Jakas esot no Zviedrijas, kas mani izbrīna. No otras puses, Zviedrijā tak ir pietiekami daudz turku, kas tās droši vien tur šuj.. tam gan nav nekādas nozīmes, jo jaka ir tiešām laba. Nespēju pārvietoties un būt es pats tajā kretīniskajā luksemburdziešu pensionāru apģērba gabalā, kas maksāja aptuveni tik pat. Satiku meiteni un mēs pavadījām lieliskas divas stundas viesnīcā Baložu ielā 16 a. Tik mazā laika periodā, protams, nav iespējams ko sakarīgu piedzīvot, bet cik varējām tik dzīvojām. Tad meitene aizbrauca uz mājām pie bēbja un vecākiem, bet es paliku viesnīcā pa nakti, jo mājās biju izmazgājis gultas veļu un tā žāvējās maija saulrietā Teikā. Man patika, ka lai arī dušas tur kopējas, tomēr istabiņā bija izlietne ar ūdeni krānā. Tas lieti noderēja. Pēc meitenes pavadīšanas, aizkāpu uz vietējo Rimi bulku un jogurtu paķert, ko romantiskās noskaņās gremdējoties, lietoju skatoties uz Vecrīgu un saulrieta debesīm no tās vietas, kur Swedbankas lielais tornis stāv. Laiks visu manu atbrauciena periodu bija superīgs.. nu, man zvērīgi noveicās. Vēl man noveicās, jo tiku uz Muzeju naktīm. Aizminos uz Tvaika ielu un Latvijas Vēstures muzeju. Abās vietās ir būts iepriekš, bet ne tādēļ es tur aiztrencos lūkoties. Psihenē – es tur biju, kad psihologos mēģināju studēt, bet Vēstures muzeja vietā kādreiz bija LU Vēstures un Filosofijas fakultāte, kur arī divus gadus pastudēju. Ā un ābeles mājas apgriezu, bet vīnogām jaunos dzinumu neapgriezu, jo virs mana loga, pašā vīnogulāja zaļākajā galā, meža strazdi ligzdu ieveidojuši. Čoina viss sanāca, vienvārdsakot.

Monday, May 16, 2016

Nostalgia

I made a pic for the Nostalgia. Still can't find the way how to color pencil drawings.. rrrrh.


nostalgia

And here is the pencil drawing:


looks better than that colored one

Iegrāmatošanai: zvērīgi sāp kreisais sāns. Nevar saprast vai tas starpribu nerva iekaisums vai tādēļ, ka Džordžs mani sadauzīja treniņā. Viņa draudzīguma izpausmes mēdz būt ar kaitinošām sekām. Visp tas varēja būt arī kāds cits, jo piektdienas treniņa tēma bija saistībā ar viens otra iepļaukāšanu pa krūškurvi. Varētu domāt, ka tā izklaidējas skarbi vīri.. ja vien kāds no mums būtu skarbais vīrs (izņemot Džordžu, protams).

Rīt došos uz LV, uz Rīgu. Aizvedīšu Aināram pāris luksemburgiešu monētas kolekcijai. Muterītei - pie ledusskapja piemagnetizējamu vēzi uz atsperītēm. Tāds krāsains un visas ķermeņa daļas kustās, kad ledusskapja durvis kāds virina. Viņai patīk šādi brīnumi. Ar Santu un Tomu nesatikšos.. nav ko čakarēt cilvēkus. Žēl jau gan. Ir mazliet strjoms. Man vienmēr mazliet strjoms pirms došanās uz LV. Nezinu kādēļ, vienk tā notiek.

Tuesday, May 10, 2016

Tattooed body

I did a little bit of experimenting. I made one drawing from three different drawings. Combined those drawings together in Photoshop as separate layers and colored those separately. This method could be good in some cases (coloring cases).. But nobody knows what actually I wanted to get.


Need chicken?

Iegrāmatošanai. Tējas sēnes dzēriena meklējumos biju iebridis vietējā zaļo brīnumu veicī Naturata. Kombuču neatradis devos pie gaļas stenda. Ieraudzīju cenu Bio vistas filejai – pāri 40 eirām kilogramā. Pagriezos un neatskatījies devos prom. Iespējams, tā bija veselīgākā vistas gaļa, ko savas dzīves laikā esmu redzējis, un, pavisam noteikti, dārgākā.

Friday, May 6, 2016

Talks


“Talking nonsense is the sole privilege mankind possesses over the other organisms. It's by talking nonsense that one gets to the truth! I talk nonsense, therefore I'm human”

― Fyodor Dostoyevsky, Notes from Underground

That is for the competition: Tales of Nonsence.


Talks

Iegrāmatošanai: Man būs zoba plombas protēze. Tas ir tāds jokains pasākums, kad izurbj ārā melno plombu, nobetonē pamatni ar balto plombu, tad uztaisa, izmantojot poliuretāna un silikona masas, nolējumu no zobiem un nourbtā zoba. Pēcāk protēzists izgatavo pēc šiem nolējumiem no kaut kādas tipa keramikas zoba gabalu, ko zobārsts ielīmē sagatavotajā vietā. Maksā dārgi.

Mani naudas pelnīšanas pasākumi atkal ir uzkārušies, atliek vien kā piedalīties ilustratoru konkursos un ķēpāt vien tālāk savu paša sadzejoto grāmateli. Padomiju laikos es jau sen kā raudzītu rūtainas debesis, jo tāda veida dzīves veidu bargi sodīja. Nevarētu teikt, ka Ziemeļkorejā man ietu labāk, tur es jau sen būtu nošauts vai vienkārši aizdzīts skaldīt akmeņus. Tādējādi, man iet neticami labi.

Thursday, May 5, 2016

Tuesday, May 3, 2016

Doodles

Just doodling around:



bla bla and no colours

Iegrāmatošanai: Pavasaris sen kā notiek, bet mana grāmata nu nekā nezīmējas uz priekšu. Tā vietā es skatos visādas stulbas multenes un raganu filmas, vizinos ar vienriteni un eju uz vingrošanu. Ķēpāju dūdeļus. Tējas sēnes audzēšanā viss bez izmaiņām - ko iesēj, tas sapūst.. Kevins apsolīja nopirkt viņam netālu esošā zaļo brīnumu bodītē Kombučas dzērienu bez piejaukumiem. Varbūt no tādas varēs veiksmīgi izaudzēt pašu sēni. Mēģināju jautāties vietējā latviešu forumā par šo tēmu.. nu, bet tur jautāties ir tik pat kā sarunāties ar mirušajiem. Varētu mēģināt Luksemburagas poļu forumā, bet man ar poļu gramatiku švaki.

Friday, April 1, 2016

Aprill, aprill!

It's about 1. April.


Hoho hooo!

Iegrāmatošanai: šodien seminārs uz ko ieradīsies pats galvenākais attiecīgā Ving Tsun novirziena šefs. Esmu pārmīzis.. un nesaprotu, kā mēs 20 gabali salīdīsiem vienā nieka garāžā.

Monday, March 28, 2016

And other stuff..

Yep, here are they;


Ups, it is not right girl. Right girl is that:


A cat for a baby shirt:


And here is a Roe Deer:


And here is right Roe Deer:


And here is Scream:


That's all..

Iegrāmatošanai: ir Lieldienas.. drīz tās būs garām. Naktī sapņoju par kādu igauņu meiteni - Kērliju. Viņa mani nožņaudza ar saviem garajiem blondajiem matiem. Es augšāmcēlos laikmetīgās mākslas izstādē un skatījis to, vēlējos, kaut igauņu meitene ar garajiem, blondajiem matiem nožņaugtu mani vēlreiz.

Sunday, March 13, 2016

Boxer Gloves

I made it:


decorative boxer gloves for a t-shirt

Iegrāmatošanai: bijām šodien pilsētelē, ciematā vai vienk apdzīvotā vietā, kas saucas Garnich. Zilas debesis, zilpelēkzaļi lauki ar kaut kādiem lauksaimniecības kultūraugiem. Ceļi izskatās kā pēc krusas, iespējams tie ir minerālmēslu mazie bumbulīši. Viss ož pēc kūtsmēsliem bet putni to nejūt un aizgūtnēm dzied savas pavasara dziesmas. Gar ceļmalēm zied sniegpulkstenītes, dzeltenie un violetie krokusi, saulainās māllēpenes un vēl visādas ļoti maziņas pavasara puķeles. Braucām meklēt vietējo apskates brīnumu - konusveida ūdens torni un pastaigāt pa riņķveida tūrisma takām, kas Luksemburgā ir bieža lieta un ko mēs izmantojam uz nebēdu, lai raudzītu, kas šajā zemē notiek. Ieraudzījām Konusu jau pa lielu gabalu. Skats tiešām kruts; kāpostu lauku ieskauts, no zemes pret debesi atstutēts stāv milzu bleķa konuss. Tā metāliskā daļa spīd pavasara saules staros un pārdabiski kontrastē ar zaļajiem kāpostiem un visu pārējos pasauli, kā tāda laikmetīgās mākslas eksperimenta vai aizmirsta kosmiskā kuģa elements nekurienes vidū. Bija labi, ja vien pa ceļam nesatiktos tik daudz suņu kakinātāju, kas savus dukšus izveduši iztīrīt zarnu traktu ārpus mūriem, tad būtu pat mazliet vientulīgi. Liekas, ka šajā vietā vairāk saglabājušās senlaiku lauksaimnieku ēku palikumi, kā citās vietās. Un tas man atgādināja vakardienas izstādi iekš Villa Vauban pašā Luksemburgas pilsētā. Tur sanāca iečekot 18. gs. otrās puses tipa “franču Rembrantu”: Jean-Jacques de Boissieu. Šamējais ķēpāja ar tušu un gravēja ilustrācijas grāmatām utt. Bāc, kamēr es izskatīju visus attēlus, gandrīz bez acīm paliku – nu tik smalki un sīki, ka man, kā normālas redzes īpašniekam, bija to vien jādara, kā ar degunu pa aizsargstiklu jābraukā. Bet ne par to es gribēju. Viņš daudz attēloja drupas un aizaugušas lauku ainavas, kur vērojams kāds ēkas gabals. Šī tad nu ir tā lieta, kas man baigi patīk un ko es katrā mazpilsētā mēģinu ieraudzīt - pārpalikumus no kādiem sen aizmirstiem stāstiem, par kuru esamību tu nojauti lūkojoties uz tamlīdzīgām mazāk vai vairāk sakoptām vietām. Nu Luksemburgā protams aizaugušas drupas diez cik daudz neatrast, bet ir ēkas un pārbūvēti veidojumi, kur kādu vecumu un pamestību var samanīt. Runājot par izstādi, vēl jāpiemin, ka čoini bija redzēt gravējumus ar vienlaidu melnšvīku fonu (fons, kas nav un kas nogalina fiziskas telpas izjūtu, ļaujot visu uzmanību veltīt tikai attēlojamajiem tēliem), vēl varēja atrast to interesanto metodi, kur tēla seja (portretos) tika izzīmēt neizsakāmi smalki, bet novirzoties no uzmanības punkta, līnijas palika retākas, līdz zīmējuma malās tas kļuva par skices veida ķēpu. Vēl, tā tēlu izniršana no pusēnām tiešām bija ļoti iespaidīgi attēlota. Es brīžiem pieplacis pie papīra lūrēju tikai uz tiem, knapi nomanāmajiem cilvēku siluetiem attēlojamās vides ēnas daļās.. tas bija meistarīgs viņa zīmēšanas triks; tu īsti neredzi, ko tu redzi, bet saproti, ka tā ir sieviete, kas runā ar noplukušiem onkām pie galda vai kaut kāds kekss no krūmiem lūr, kā tu lūri uz viņu. A, bet kretinēja, ka bērnus un sievietes viņš nespēja uzzīmēt ne daiļus ne jaunus, ne kaut mazliet līdzīgus bērniem un meitenēm. Un lūk, kādas jaunas meitenes sejiņa no sāniem izskatījās identiska kaut kāda sasodīta un ne būt ne jauna pāvesta vārnas-ģīmim.

Un pabeidzu zīmēt boksa cimdus, kas izskatās ļoti krieviski noformēti. Nez, amīšiem jau tā gaume brīžiem līdzīga, varbūt paņems pretī arī šo.