It's about corner
Sev neraksturīgos tempos uzveidoju
kokgriezumu muzeju naktij. Muterīte pat nobrīnijās, ka šis darbs esot izticis bez "dzemdību sāpēm" - tāds lūk viņai izteiksmes stils. Aizsūtīju bildes "Sarkanajam stūrītim", bet neviens man neko neatbildēja. Cerams, ka šis
pasākums neizrādīsies bezjēdzīgs, jo vēl viens putējošs krāms
uz sekcijas augšas man patiesi nav vajadzīgs. Bez tā, varu
iegrāmatot, ka pie mums ir zvērīgs aukstums. Neskatoties uz to, Saule spīd un kaut ar ik pa laikam kādu pelēkāku mākoņu uzplūdu dēļ liekas, ka drīz būs lietus, tomēr laiks vilina pamest šķūni. Pabeidzis griezumu,
šo dienu izmantoju izklaidei - aizbraucu uz Kalngali ar veļļuku
ievērtēt jūru un pavingrot ķīniešu stilā (astoņi brokāta
gabali, taiči solis un vienkārši kilometrs ar basām kājām jūrā
un acīm debesīs). Rezultātā pat apbraucu apkārt Kīšezeram
(smago mašīnu nenotriekts). Šodien gan atkal atmodās manas
suicidālās tieksmes.. bet ar to es neko nevaru iesākt, tā pat kā
ar visu pārējo savā trauksmaini nabadzīgajā dzīvītē. Rīt
jādodas haltūrā, ja vien Ainārs nebūs aizgājis zapojā un
tamdēļ aizķēries laukos. Cerams tikšu pie kādas kapeikas
paikai.
No comments:
Post a Comment