Sunday, June 7, 2015

pic for Palli

I still work with that book:


pencil work

Iegrāmatošanai: pamazām atkopjos no īslaicīgās, bet samērā dziļās depresijas. Lūk kā es no tās sāku tikt vaļā; uzkāpu mugurā vienritenim un aizbraucu pa kalniem un lejām uz Rollingergrundas kapsētu. Savācu tur kļavas bluķi un notīrījis to, ar visādām viltībām iebāzu mugursomā, kas ir liela, bet mazāka par šo bluķi. Tad es šo smagumu mēģināju kādu laiku nest, bīstoties par somas švako veselību (sasodītie ķīniešu Wengeri! Pērkot somu, brenda vārds mazināja arī manu uzmanību, ko parasti aktivizēju pērkot lietas, kas paredzētas man lietošanai). Nogājis no dzīvās satiksmes ielas, rāpos vienritenī un vedu šo nelegāli iegūto mantu mājās. Grūti man gāja un daudz sviedrus lēju, lai atvestu bluķi mājās un tiktu vaļā no "melnā depresijas suņa". Nākošā dienā, pagrabā, es Rollingergrundas kapu kļavas bluķi sadalīju un apstrādāju kaltēšanai. Ietītas L'essentiel bezmaksas avīzēs, nu kļavas pagales kalst zem manas gultas. Vienu pagali es bez kāda nolūka sagraizīju skaidās ar trešā numura kaltu. Atcerējos kādreiz Bosa teikto, ka viņam vienkārši patīk griezt robiņus. Boss bija viens no vadošiem savas laika koktēlniekiem, kura (un tā biedru un audzēkņu) grieztie rāmji it raiti tika vesti uz Maskavas lepnākajām vietām.

Tā stulbā četru sienu dzīve vēl nav spējusi manī modināt interesi pret dzenbudismu tik lielā mērā, lai es tam nopietni pievērstos. Tādēļ kopā ar Vitu dodamies uz mežu atstrādāt boksa sitienus. Tas palīdz. Laiks arī tam ir piemērots. Aizvakar visp bija zvērīgs karstums un pašā piektdienas vakarā svētku izslāpušie, bankās nosēdējušies luksemburgieši, varēja nu mesties neprātīgā un karstā atspirdzinošo dzērienu baudīšanas maratonā. Tas mazliet man traucēja, jo vakarā dodoties pastaigā ar vienriteni ik pa laikam bija jāsastopas ar manā virzienā izkliegtiem saucieniem un garām braucošu automašīnu pīpināšanu.. bērnu plaukšķināšanu no garām slīdošo māju balkoniem. Vienvārdasakot, tauta mani uztver kā garām braucošu cirku. Kas nepatīkamākais, atkal Luksemburgā ir ieradies cirks un Bereldangē, kur biju aizbraucis laistīt “tantes” terasi, bija jāklausās skaņas reklāmas no garām braucoša cirka reklāmas mobīļa, kas apnicīgi atkārtojieties nemitīgi ziņoja, ka tuvumā šovakar būs žonglieri, klauni un kas nu tur vēl. Šīs piektdienas vakara gaisa temperatūras turējās ap 28 grādiem pēc saules rieta. Mana vizināšanā vienriteņa mugurā beidzās ar to, ka nebija nekādas atšķirības, iet dušā es drēbēm vai bez, jo viss bija tik ļoti sviedros izmircis, ka bija grūti dabūnamas nost – slapjas drēbes ir sasodīti sarežģīti novilkt. Un naktī notika tas, ko gaidījis biju vakarā – pus nakti nevarēja gulēt dēļ zvērīgajiem pērkona grāvieniem un zibšņiem, no kā neglāba arī zem spilvena pabāztā galva, bet otru pusi saldo ķiršu lieluma krusas lietus skaņa, kas nav nekāds patīkami iemidzinošais troksnis. Atcerējos Madeiru. Tik traki laika apstākļi pēdējo reizi tika piedzīvoti tieši tur.. kad likās, ka tūlīt uz galvas uzgrūs visi mājas stāvi kopā ar tuvumā esošajiem kalniem un milzu eikaliptu audzēm. Tās nu reizi ir tās retās reizes, kad sajūti dabas ālēšanās dēļ radušās bailes.. pilsētā dzīvojošam neirotiķiem tā nav bieža parādība, taču sasodīti noderīga.

No comments:

Post a Comment