birthday present for Ieva
Iegrāmatošanai: šodien visu dienu noķēpājos ar grāmatas ilustrāciju. Iet uz priekšu zvērīgi lēni. Slikti, kad grāmatas tapšanu iespaidojošie cilvēki ir tādi āmuri ilustrāciju grāmatās, ka neko sakarīgāku par ieteikumu pārbaudīt vai kosmosa attēlojumā ir pareizi uzzīmētas planētas (attēlā, kur redzams tēju dzerošs citplanētietis, kas skatās uz kubveida Zemi!) nevar ieteikt. Bet Vita ieraugot bildi tikai pavirši, uzreiz pasaka, ka bildes bērniem par sīku un galvenie rādāmie elementi “izkūst” detaļu gūzmā.. un viņai taisnība.
Šodien piektdiena. Esmu nolēmis vairs piektdienās neiet braukāties ar vienriteni, bet pavadīt laiku dzīvoklī trenējoties poi griešanā. Pēc pie zīmējuma pavadītas dienas, uzgāzies pilnīgs nespēks un liekas, ka šī apņemšanās nav īsti prātīga. Vienritenis mani atkačātu uzreiz, taču sasodīti negribas doties ārā, kad atkal pie katra stūra man kāds piektdienas skurbumā bļaus pakaļ “alē hop!”. Viņiem jau tas liekas asprātīgi, bet es to dzirdu pārāk bieži. It sevišķi, kad iedzēruši džeki iet ar savām beibēm. Nu ņem savu preileni un dresē, nahuj man te jāklausās tavas piektdienas tītarošanās. Dažkārt, kad tādu asprāšu sanāk satikt pārāk daudz, es kļūstu pavisam bēdīgs un rodas vēlme kādam no viņiem izrakstīt dvoiku pa ģīmi. Tas ātri paiet. Saprotu jau, ka kundziņi savās banku “teļu barotavās” visu nedēļu nosēdējuši skaitot Eiropas naudas, tagad ieraudzījuši ko nesaprotamu, nekā saprātīgi nejēdz izteikt izbrīnu vai ko tur vēl. Iespējams, ka sirds dziļumos viņi ir labi cilvēki, tikai naudas kāres notrulināti (ko gan viņi savādāk darītu Luksemburgā) un nekulturāli.
Pirmdien beigsies mans terases laistīšanas darbs pie “tantes”. Jau tagad paliek žēl neapēstās zemenes. Tur, uz terases man jālaista, bez visādām nesaprotam nezālēm, arī zemenes, kas šobrīd kā reizi top gatavs. Nu, lielākās es jau esmu noēdis, sīkās, kā arī ogas no podos augošā jāņogulāja un ērkšķogu krūma apēdīs kāds cits. Nabaga zaļumi – tos nebaro, bet tikai novāc ogas. Dīvaini, “tante” it kā skaitās gudrs cilvēks, bet vai viņa tiešām neiedomājas, ka ja tām zemenēm iedotu kādu minerālvielu, tad šīs ari dotu sakarīgu ražu? Jocīgi tie cilvji. Nē nu labi, es jau arī neesmu prastais. Lūk, šodien es atklāju, ka ja mutē iebāž putukrējuma flakonu un pūš, tad vienlaicīgi izelpojot caur degumu, no putukrējuma flakona nākošā gāze neuzkrājas mutē. Tas gan darbojas gadījumā, ja flakonā vairs gandrīz nav palicis putukrējums, bet gribās palikušo mazumiņu ērtāk nokopt. Lūk, jaunatklājums pa rubli, kā teiktu padomju laikus piedzīvojušais. Visp dēļ šīs izolētās dzīves, drīz veselais saprāts no manis šķirsies pavisam. Es jau esmu pasācis skaļā balsī runāt pats ar sevi un gan jau drīz es sākšu sev arī stāstīt iepriekš nedzirdētas anekdotes un veikt tamlīdzīgas oligofrēnas jautrības.
Citi klaidu latvieši gan nav tādi tizleņi. Lūk, man Santa atsūtīja video par Artūtru Virtmani, kas darbojas Ņujorkā. Kruts dzeks un runā arī iedvesmojoši. No cilvēka pilnīgi strāvo kaut kas tāds, ko es cenšos notvert gandrīz katrā izstādē, ko apmeklēju, grāmatā, ko lasu un, uz kura darbiem skatoties saprotu, ka es ar savu tukšo dekoratīvismu stāvu uz vietas, kaut vajadzētu tikai pacelt acis un nomērķēt citā virzienā, lai iespētu vismaz tuvoties kaut kam tādam, vārdos neaprakstāmam, bet uzreiz atpazīstamam kā kultūrai piederošu.
No comments:
Post a Comment