No 13
Reiz Marks pazaudēja seju. Ēna to atrada, bet neko neteica.
Iegrāmatošanai; tuvojas Ziemassvētki. Štrosenē pie Barblē ceļ augšā mazos kioskiņus. Es nesaprotu, kurš uz tiem ies, jo te tauta ir tik pasīva, ka Jaungada sagaidīšana ir klusāka kā sestdienas atlaižu dienas ratiņu stumšanas troksnis tuvējā lielveikalā. Kad notiek tā saucamie gadatirgi, tur vispār neviena, izņemot tirgotājus, nav. Es nez, varbūt viņiem maksā pašvaldība par to, ka tirgotāji te stāv.. skumjš skats. Kapitālistiem vispār nekas neinteresē. Vietējā pašvaldība uztur tipa galeriju, kurā ik pa laikam izstāda kaut kādus māksliniekus. Cik tur esmu bijis, nekad neesmu sastapis nevienu mākslas baudītāju. Taču restorāni gan lielā cieņā, cik metu aci logos, tik tie vienmēr pilni ar izbadējušos tautu.
No comments:
Post a Comment