notattoo

 I discovered some interesting tattoo artists in the internet. They are Sufland and Zihwa. While I did it, I made some sketches on my daughter's artwork. She is 4 years old and she tried to illustrate her imaginary pet Hamama there.

hopefully, she won't find what I did with her Hamama

 

Iegrāmatošanai; pēc Trīres slaktiņa, domājot savas domas, sapratu, ka mēdiju ietekmē jau sen apgūstu paranoiķa uzvedības veidu un pēc iespējas cenšoties nestaigāt atklātās vietās, kur kāds bez šķēršļiem man var uzbraukt. Arī arābveidīgiem un cilvēkiem bariņos eju ar līkumu.. kaut arī zinu, ka maniaki uzdarbojas pa vienam vai diviem un biežāk tie ir baltie. Liftos nebraucu, ēstuvēs sēžu ar seju pret ieejas durvīm un... ā nē, tas literatūras par mafiju un visādiem Hemingvejiem, ietekmē. Nu labi, tad man ir normāla, parasta paranoja. Fū, uzreiz vieglāk palika. Iešu ka no priekiem, padedzināšu kādu 5G torni.

Another windmill

I am still thinking about decorative elements for a wall. Perhaps, it could be something about a windmill..

Maple wood in my phone's photo-camera

Iegrāmatošanai; apkārt plosās covid-19. Cilvēki pašizolējas. Viņiem tas ir jaunums, bet man pašizolācija ir pierastais dzīves veids.. Liekas, ka viņi, ja vien nesaslims un nenomirs, no šīs dažu nedēļu pašizolācijas iegūs vairāk kā es visas savas dzīves laikā, jo man tā ir norma, bet viņiem ekskluzīva iespēja piedzīvot ko jaunu neizejot no mājām. Laiks rādīs.

at the airport

Once upon a time I stuck in the Copenhagen airport.

and I enjoyed it

Iegrāmatošanai; nopirku kasti ar liras zīmuļiem. 3divi dažādu krāsu zīmuļi. Atvēru kasti un sapratu, ka neko nevaru uzzīmēt. Man patīk iet uz izstādēm, skatīt krāsainas gleznas, šķirstīt visādus pikčerbukus, bradāt pa ielām nomalēs tvarstot dažādus noklīdušu sienu grafitī un tādā garā. Taču, kad man pašam ir kaut kas jādara ar krāsām.. iespējams, esmu piedzimis daltoniķis. Taču nevis uztveres, bet gan krāsu reproducēšanas ziņā. Varbūt krāsu zīmuļu būtība nav lai ar tiem ko darītu, kāpēc gan lai to būtība nebūtu vienkārši būt, lai būtu?

Aizvedu uz Latviju darbus izstādēm, saliju un sasalu pie jūras, apmaldījos kaut kur starp Asariem un Asariem, sakopu kapus, aizgāju uz izstādēm, apgriezu ceriņus, nopakoju šahtu un nopircis dažas kūciņas atvadījos no muterītes līdz pavasarim. Nevienu nesatiku.

Atpakaļceļš, pateicoties mūsu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, izvērtās varen ilgs un pārsteigumiem bagāts. Toties es tiku pie bezmaksas limonādes un man uzradās ļoti daudz laika, lai iepazītu Kopenhāgenas lidostu. Labi, ka līdzi bija paķērušās Dikensa Lielās cerības. Kopā ar Čārlzu plūst pa lidostas uzgaidāmajiem beņķiem bija daudz jautrāk.

NO STEP

Margareeta

I am working on characters for my new picture book. It will be about..

no, these are just a sketches

Iegrāmatošanai: es nesaprotu, kāpēc pirmdienās man boksā viss tik labi sanāk, bet piektdienās vispār nekas nesanāk un vēl noraujos smagi pa degunu? Un kāja arī čupā - vakar naktī kaut kā stulbi uzgāzos ar apakš-lielu uz vienriteņa pedāļa. Un pavasaris šonedēļ arī man krīt uz nerviem.. un skaistās meitenes dzīvo tikai datora ekrānā.

doodling

Just a one small doodling

here is nothing about flamingo

Iegrāmatošanai: Galvā ienāk pavasaris.

Endless ends

This time I drew this. Pencil on paper. Scan was prepared in GIMP. Coloring in Krita but afterworks again in GIMP. Still learning how to do things in Linux.

kwak

Iegrāmatošanai: es te tīklā reiz izlasīju, ka normāla cilvēka apziņa ir tendēta nodarboties tikai ar divām lietām – prātuļošanu un atcerēšanos. Taču ar speciālām praksēm varot apziņu piespiest nodarboties ar vēl kaut ko. Attiecīgajā rakstā nebija minēts ar ko. Tā nu man nekas neatliek, kā būt normālam un mesties prātuļošanas bezdibenī. Nu labi, es dodos...

Pot

I drew a pod with something inside of it. Not sure what is that about.. just for penciling ideas.

sketching

Iegrāmatošanai: Tā kā lielāko daļu savas dzīves esmu pavadījis mazā mājelē Rīgā, Teikā, tad esmu gluži izbrīnīts par faktu, ka šajā daudzdzīvokļu mājelē, kur dzīvojam tagad Luksemburgā, nakts vidū nāk kaimiņi un pieprasa, lai mūsu bērns neskraidītu pa nakti, jo lūk viņa soļu dipoņa traucē visiem gulēt.. un viņi regulāri sūdzas saimniekiem par trokšņiem.. un kad es lēkāju gaišas dienas laikā ar vienriteni pa balkonu, arī atnāca un apgrieza mūsu kājslauķi ar kājām gaisā. Laikam mūsdienu dzīvojamā telpa ir paredzēta, lai tur dzīvotu pa kluso vai arī nedzīvotu nemaz. Vai arī, dzīvotu tikai dator-simulācijas kā arhitektu veidotajās māju vizualizācijās.

Vienreiz Laura, kamēr es brauzēju datorā dzīves jēgu, atvēra mazajā tualetē krānu, pavirzīja to virzienā ārpus izlietnes un plūdi sanāca tādi, ka apakšējie kaimiņi izsauca tehnisko dienestu, lai noskaidrotu kādēļ pa lifta sienu uz grīdas viņu stāvā līst ūdens. Bet brīdī, kad es aptvēru kas notiek un ar čībām īros pa koridori kaut ko darīt lietas labā, citi kaimiņi jau zvanīja pie durvīm jautājot visādus konkrētajam brīdim ļoti traucējošus jautājumus par no durvjapakšas plūstošo ūdeni.

Un vēl ,te istabas tagad ir pilnas ar maziem asinssarkaniem pikučiem, jo bērniem lūk vajagot dot spēlēties ar plastilīnu. Un kā smejies, plastilīns bērnam tika iedalīts tikai sarkans kā asinis.. tagad es tā dzīvoju nervozu kaimiņu un mākslīgo eritrocītu ielenkumā. Esi sveiks Jaunais gads!

DRīz laiks

Tā ir sanācis, ka zīmējumi man vairs netop. Es šad tad skicēju “sviestu” kad štukoju, ko griezt no koka. Bet tie ir tik nabaga kroplīgi veidojumi bez jēgas un dvēseles un es nevaru saņemieties nevienu no sevis paša piešvīkātajām lapām pārskanēt kompī. Šobrīd es esmu piedzēries beļģu La Rullés alu no šampānietim līdzīgas pudeles ar virsū uzzīmētu jokainā beretē, šallē un maiciņā upē sēdošu jautrīti, kas ar makšķeri velk no ūdens ārā pudeļu attaisāmo. Austiņās skan Philip Jeck, iespējams, tā dēļ rudens manī pieņemas spēkā un atkaļ kļūst tumši ap sirdi. Šodien nosačkoju boksu, toties pavadīju pusotru stundu pagrabā dauzot boksa maisu. Vispār, es gatavojos braucienam uz LV. Pēc dažām dienām jādodas. Kā katru rudeni. Jāizved uz izstādēm darbi, jāapciemo kādi cilvēki. Varbūt tumsā jāpastaigā pa Biķernieku mežu, ebreju kapiem pieminot veco labo sunci Džū, ar kuru mums bija tik daudz burvīgu pastaigu tumsā. Ir tik zvērīgi skumji atgriezties Rīgā... rudenī, atmiņās, tumsā un tajā senajā bezcerībā, kas vēl joprojām snauž manī.

Ieva

That is for facebook friend:

penguins summerr

Iegrāmatošanai: parastas Ziemassvētku skumjas un bezcerības uzplūdi. A ko? Es esmu vecs un krunkains pusaudža prāta īpašnieks ar izgāzušamies dzīves plāniem un vairs neeksistējošu nākotnes vīziju. Būtu alkoholiķis, es zinātu ko darīt, bet tā.. iešu pavizināties ar vienriteni pa tukšajām Luksemburgas piepilsētas ieliņām.

drawing

I am working on that:

for a fairy tale

Iegrāmatošanai: bāc, kā man negribas neko svinēt, bet nāksies, jo svinību sezona ir klāt: "kling, klang.."

Doodles

Just doodling around:

bla bla and no colours

Iegrāmatošanai: Pavasaris sen kā notiek, bet mana grāmata nu nekā nezīmējas uz priekšu. Tā vietā es skatos visādas stulbas multenes un raganu filmas, vizinos ar vienriteni un eju uz vingrošanu. Ķēpāju dūdeļus. Tējas sēnes audzēšanā viss bez izmaiņām - ko iesēj, tas sapūst.. Kevins apsolīja nopirkt viņam netālu esošā zaļo brīnumu bodītē Kombučas dzērienu bez piejaukumiem. Varbūt no tādas varēs veiksmīgi izaudzēt pašu sēni. Mēģināju jautāties vietējā latviešu forumā par šo tēmu.. nu, bet tur jautāties ir tik pat kā sarunāties ar mirušajiem. Varētu mēģināt Luksemburagas poļu forumā, bet man ar poļu gramatiku švaki.

Aprill, aprill!

It's about 1. April.

Hoho hooo!

Iegrāmatošanai: šodien seminārs uz ko ieradīsies pats galvenākais attiecīgā Ving Tsun novirziena šefs. Esmu pārmīzis.. un nesaprotu, kā mēs 20 gabali salīdīsiem vienā nieka garāžā.

Just a new post

I have nothing to do. It is strange and unusual. Meanwhile, yesterday Umberto Eko went off for a very long time.

Are philosophers dying?

Iegrāmatošanai; neviens man neatbild uz vēstulēm. Naudu un labus vārdus islandietis arī nesūta. Un besis arī piezadzies klāt gluži tuvu, skripšķina savus zobus man pie pašapziņas un neesošajiem nākotnes cerējumiem.

Šodien vajadzēja iet uz semināru Ving Tsun, bet es neaizgāju un rīt neiešu, jo konkrēti neko negribas un vispār tāda sajuta, ka tūlīt iegāzīšos slimības dīvānā vēl dziļāk, kā pirms nedēļas. Vakar treniņā bija ieradies ar saviem skolniekiem kaut kāds nesaprotams cilvēks. Nesaprotams tādēļ, ka viņam jau sen kā bija jābūt mirušam veselības apsvērumu dēļ. Viņš man atvēra durvis Džordza mājai, bet es padomāju, ka tas kaut kāds rūķis un aizlaiku radinieks, kas tikai nejauši gadījies treniņa laikā. Pat lāga ar viņu nesarokojos un neiepazīstinājos (mans besis jau sāka aktivizēties). Savukārt onka sapriecājās, ka te viens čomaks uz treniņu ieradies uz vienriteņa vēlāk neatlaidās no manis ne soli un stāstīja sarežģītā angļu valodā visu ko par sevi. Un manā aptumšotajā galvā bija domas: “Bļin, vecīt tak atšujies vienreiz, tā jau galva bremzē nejēgā,” un, “Stāsti, stāsi, stāsti vēl!” Domāju, ka vairs es viņu nesastapšu.. galvā palikušas viņa smaidošās ačteles. Izrādās, mirstoši džeki arī mēdz būt jestri.

Mushrooms

These mushrooms are for a t-shirt. Drew for fun.

I didn't inking for a loooong time.

Iegrāmatošanai: Luksemburgā līst un līst. Es neeju braukāties ar vienriteni un tādēļ kļūstu aizvien nervozāks un nervozāks. Lietus, kā manies, ne visus nomierina.

Beidzot pabeidzu krāsot pirmās 10 lappuses no grāmatas. Teksta daļas autorei ilustrācijas patika, un man tika ātri samaksāts. Krāsošana mazliet ir nogurdinājusi, tādēļ uzķēpāju ar tušas flomīšiem t-krekla dizainu sēņu mīļotājiem. Vita izteica šaubas vai tas kādam varētu patikt.

Tā kā šodien ir piektdiena, tad man veikala diena. Vakarā sēdējām virtuvē un runājāmies pie Sagreš portugāļu alus par ceļošanu. Kad alus beidzās, pārgājām pie luksemburgiešu Buff balzāma (pretīga, pēc kaut kā ķimeņveidīga garšojoša susla). Sākumā jokojām par braucienu uz Brazīliju svinēt Oktoberfestu. Atcerējāmies, ka uz Amerikas tālāko dienvidu punktu - salu Key West devāmies tikai tādēļ, lai pabūtu mājā, kur dzīvojis Hemingvejs. Beigās mēs arī aizgājām pačurāt krogā, kurā parasti viņš esot dzēris. Tā, pamazām mēs nonācām pie atziņas, ka vieta, uz kuru dodies, nav tik svarīga kā iemesls, kādēļ tur dodies.. visu nosaka iemesls, tādēļ dodoties pat uz visbanālākajām vietām, ceļojums iegūst kaut kādu jēgu. Nu, tālāk, protams, panesās alkohola iedvesmotā variantu plūsma, kur un kāpēc. Varētu sagaidīt kādu aptumsumu un doties uz to vietu, kur tas vislabāk redzams (tā dara pētnieki). Tad Latvijas zinātnes jaunumu iedvesmoti izdomājām, ka varētu doties uz Grenlandi mērīt ledus biezumu, bet tā kā attiecīgo ierīču zondēšanas viļņu ģenerēšanai mums nav, tad varētu izmantot vienk radioaparātu. Sagaidīt, kad Kubā nomirs Fidels un doties uz tā bērēm. Sapratām, ka esam nokavējuši Laibah koncertu Ziemeļkorejā.. vēl bija visādas versijas par aitu cirpšanas pasākumiem Austrālijā un selfiju fotografēšana Horvātijas vai Ungārijas robežkontroles vietās, kur pie sētas pulcējas Eiropas jaunie iekarotāji – ekonomiskie migranti.

Sheep and Death

Come with me little sheep.

Where?

You will see..

Death and Sheep

Iegrāmatošanai: šodien Luksemburgā līst. Es vēlos nogalināt to stulbo ķīnieti, kurš pus nakti bļaustīijās kaut kur te netālu.. kādreiz viņš to darīja naktīs no ceturtdienas uz piektdienu.

Anniversary creature.

I made this creature for the virtual friend. I'm not very friendly person, by the way. ;)

birthday present for Ieva

Iegrāmatošanai: šodien visu dienu noķēpājos ar grāmatas ilustrāciju. Iet uz priekšu zvērīgi lēni. Slikti, kad grāmatas tapšanu iespaidojošie cilvēki ir tādi āmuri ilustrāciju grāmatās, ka neko sakarīgāku par ieteikumu pārbaudīt vai kosmosa attēlojumā ir pareizi uzzīmētas planētas (attēlā, kur redzams tēju dzerošs citplanētietis, kas skatās uz kubveida Zemi!) nevar ieteikt. Bet Vita ieraugot bildi tikai pavirši, uzreiz pasaka, ka bildes bērniem par sīku un galvenie rādāmie elementi “izkūst” detaļu gūzmā.. un viņai taisnība.

Šodien piektdiena. Esmu nolēmis vairs piektdienās neiet braukāties ar vienriteni, bet pavadīt laiku dzīvoklī trenējoties poi griešanā. Pēc pie zīmējuma pavadītas dienas, uzgāzies pilnīgs nespēks un liekas, ka šī apņemšanās nav īsti prātīga. Vienritenis mani atkačātu uzreiz, taču sasodīti negribas doties ārā, kad atkal pie katra stūra man kāds piektdienas skurbumā bļaus pakaļ “alē hop!”. Viņiem jau tas liekas asprātīgi, bet es to dzirdu pārāk bieži. It sevišķi, kad iedzēruši džeki iet ar savām beibēm. Nu ņem savu preileni un dresē, nahuj man te jāklausās tavas piektdienas tītarošanās. Dažkārt, kad tādu asprāšu sanāk satikt pārāk daudz, es kļūstu pavisam bēdīgs un rodas vēlme kādam no viņiem izrakstīt dvoiku pa ģīmi. Tas ātri paiet. Saprotu jau, ka kundziņi savās banku “teļu barotavās” visu nedēļu nosēdējuši skaitot Eiropas naudas, tagad ieraudzījuši ko nesaprotamu, nekā saprātīgi nejēdz izteikt izbrīnu vai ko tur vēl. Iespējams, ka sirds dziļumos viņi ir labi cilvēki, tikai naudas kāres notrulināti (ko gan viņi savādāk darītu Luksemburgā) un nekulturāli.

Pirmdien beigsies mans terases laistīšanas darbs pie “tantes”. Jau tagad paliek žēl neapēstās zemenes. Tur, uz terases man jālaista, bez visādām nesaprotam nezālēm, arī zemenes, kas šobrīd kā reizi top gatavs. Nu, lielākās es jau esmu noēdis, sīkās, kā arī ogas no podos augošā jāņogulāja un ērkšķogu krūma apēdīs kāds cits. Nabaga zaļumi – tos nebaro, bet tikai novāc ogas. Dīvaini, “tante” it kā skaitās gudrs cilvēks, bet vai viņa tiešām neiedomājas, ka ja tām zemenēm iedotu kādu minerālvielu, tad šīs ari dotu sakarīgu ražu? Jocīgi tie cilvji. Nē nu labi, es jau arī neesmu prastais. Lūk, šodien es atklāju, ka ja mutē iebāž putukrējuma flakonu un pūš, tad vienlaicīgi izelpojot caur degumu, no putukrējuma flakona nākošā gāze neuzkrājas mutē. Tas gan darbojas gadījumā, ja flakonā vairs gandrīz nav palicis putukrējums, bet gribās palikušo mazumiņu ērtāk nokopt. Lūk, jaunatklājums pa rubli, kā teiktu padomju laikus piedzīvojušais. Visp dēļ šīs izolētās dzīves, drīz veselais saprāts no manis šķirsies pavisam. Es jau esmu pasācis skaļā balsī runāt pats ar sevi un gan jau drīz es sākšu sev arī stāstīt iepriekš nedzirdētas anekdotes un veikt tamlīdzīgas oligofrēnas jautrības.

Citi klaidu latvieši gan nav tādi tizleņi. Lūk, man Santa atsūtīja video par Artūtru Virtmani, kas darbojas Ņujorkā. Kruts dzeks un runā arī iedvesmojoši. No cilvēka pilnīgi strāvo kaut kas tāds, ko es cenšos notvert gandrīz katrā izstādē, ko apmeklēju, grāmatā, ko lasu un, uz kura darbiem skatoties saprotu, ka es ar savu tukšo dekoratīvismu stāvu uz vietas, kaut vajadzētu tikai pacelt acis un nomērķēt citā virzienā, lai iespētu vismaz tuvoties kaut kam tādam, vārdos neaprakstāmam, bet uzreiz atpazīstamam kā kultūrai piederošu.

London's Easter

I was at London for a few days. I fell in love with this city. Unfortunately the weather was bad there and I didn't have such money to live here in the future. But I have a theory, that creatives should live in most boring places in the world (like Luxembourg) and sometimes they should go to London kind of places.

My gains: head full with inspirations, a contact juggling ball from Oddballs, a Free Royal Tour and a Free Jack the Ripper Tour from freetouroflondon.com and a book from the local flea-market about the illustrator and writer Kate Greenaway:

Polly put the kettle on,

Polly put the kettle on,

Polly put the kettle on,

We'll all have tea.

Sukey take it off again,

Sukey take it off again,

Sukey take it off again,

They're all gone away.

that's how Easter in London looks, in my interpretation

And yeah, I became an illustrator a week ago, a ghost-illustrator. That means, I will never be credited in the picture book that I am making.. sadly.

My new home studio

My illustration home studio. It's always temporary studio. I work with pencil, fotocamera instead of scanner (too big thing for travelling), 9 years old laptop with wacom tablet. I use Adobe Photoshop cs2, SAI tool, but for vector images - illustrator CS3. I'm very old school guy.

so.. I could be an illustrator ;)

Iegrāmatošanai: Pēc ilgiem laikiem iegāju draugos uztaisīt zīmējumu un tiem klāt tapušo tekstu galeriju. Galerijas tur palikušas feisbukīgas un bildes pavadošajiem tekstiem nedraudzīgas. "Draugu", kā smejies, paliek aizvien mazāk. Besī, ka pazūd tieši tie cilvēki, kas mani šad tad tiešām interesē.. cik nu mani var interesēt cilvēki vispār, ņemot vērā pesimistisko attieksmi pret cilvēci kopumā un tās bezcerīgi destruktīvajiem elementiem - cilvēkiem, kas ar savām darbībām, bet biežāk bezdarbībām, iztaisa manī tikai dusmas un riebumu.

Uzzināju, ka Tumans beidzot izdevis savu ilgi rakstīto grāmatu (10 gadi nav joka lieta). Sapriecājos un apsveicu. Viņš, ja kas, nav manos "draugos".

Miami

I was in Miami, Mimi Beach, Key West, Everglades Aligators Puddle, World Erotic Art Museum and other incedible palces.. even McDonald's! Now I have adaptation depression period in old boring Luxembourg.

and I have sunburns

Iegrāmatošanai: Pārsteidzošā kārtā, es - cilvēks, kam nav ne pastāvīgu ieņēmumu (lielākoties nav nekādu), ne bagātu draugu un radu, nokļuvu Amerikā Maiami un tās tuvākajās pilsētiņās. Mans kultūršoks norita laika periodā no 22. februāra, līdz 4. martam. Visur kur es pabiju un vis ko redzēju. Sanāca arī iečekot Liedskalniņa Koraļļu pili un padzenāt kaķus Hemingveja mājā, pabradāt pa street art kvartālu Wynwood un atpazīt Lisabonā un tīkla dzīlēs redzētu mākslinieku darbus.. Atstāju Koraļļu pils muzejam suvenīru - latu ar ezīti, ko jau ilgi nēsāju savā tukšajā makā kā vienīgo naudaszīmi. Savus piedzīvojumus ieskicēju parastajā oldskūl rūtiņu kladītē ar Agneses Bules noformējumu. Tādēļ vēlreiz to atkārtot nevarēšu. Viss tur Amerikā ir traki liels un bezjēdzīgi grandiozs. Suvenīri gan tik pat bezgaumīgi un ražoti Ķīnā kā viskur Eiropā sastopamie. Grāmatu veikalu nav, toties peldbikšu veikalu ir gana daudz. Nokļūt kaut kur ar kājām ir pārgalvīgs solis, kas vienmēr beidzās ar totālu mazvērtības kompleksa uzvaru un pārkaršanu. Cilvēki tur ir garrunātāji. Visi pārvietojas ar lielākoties grandioza izmēra mašīnām, tādēļ bieži publiskajā transportā sastapt varēja tikai melnos. Maiami Beach pilsētā gan situācija bija savādāka, bet tas uz tūristu rēķina. Atziņas manā galvā vēl briest un kārtojas. Šobrīd cenšos tikt pāri parastajai pēc-ceļošanas melanholijai un pierast pie cita nomoda un miega laika.

sketched for

Pic will be for story about a little girl who lost in woods. I'm still not sure about image composition.

it is not contemporary art

Iegrāmatošanai: Nostalģisku pārdomu, par trauslo matērijas dabu pārņemts, brīvdienās nocēlu no skapjaugšas savu pēdējo salūzušo portatīvo datoru. Izvilku viso no tā ko varēja izvilkt un pieslēdzu pie strāvas. Ko domājies, šis atsāka darboties! Es berzēju rokas jaunatrastās laimes pārņemts. Atjaunināju programmatūru, uzzināju, ka Windows 7 vairs neatbalsta laika apstākļu gadžetus, izgāju ko Maxthon konta gadījumā, ja dators atkal nosprāgst un kāds, kad to kādreiz (kad man būs nauda tam) labos, neieietu manā privātajā zonā un sāku baudīt klusa, labu bildi rādoša, nebojātu klaviatūras taustiņu un karšanas pārņemta portatīvā datora lietošanu, nirstot veldzējošajās interneta dzīlēs.. kad pēkšņi manu priekš-nirvānas stāvokli kā debila, piedzērušamies samuraja zobena cirtiena skaņa pārtrauca pazīstams klikšķis. Tas sūda draņķis nu bija atkal beigts kā jobanā Sniegbaltīte savā bļin kristāla klucī! Zin, kurš jau pēc skaita man tas ir dators?! ... a šitā te dauzītā Gauja, kura dūc pa visu māju, kura regulāri pārkarsusi izslēdzas un strādā bez akumulatora jau nez cik gadus un kuru nevar kustināt, jo atvienojas kontakts vai izslēdzas monitors.. Gauja, kuru capital teica, ka neremontēs, ir pārdzīvojusi visus dell, lenovo un manus trīs galda datorus... un nodzīvos varbūt vēl tik pat - 9 gadus, ja vien es pats pa to laiku neiešu bojā parādsaistību dēļ. Ai nu labi, tik un tā man ir pesimisms par visu to draņķa dzīvi ar visiem sūda ķīseļa krastiem. Gan jau būs arī vēl sliktāk.