Sunday, February 21, 2021

birdie

 or more


than one


Iegrāmatošanai; nedēļas sākumā te bija pilnas debesis migrējošo putnu kāšiem.

Mums blakus notiek stroika. Milzu būvbedrē strādnieks ķerrā uz armatūras stieņu režģa cepa kaut ko, ko es nevarēju lāga saskatīt, kas neskatoties uz to, izskatījās sasodīti gardi.

Friday, February 19, 2021

doodling

 just doodling

doodoo dragon
 
Iegrāmatošanai; nezīmējas nekas ne tā, ne šitā un galvā domas arī nekādas nava.. laikam pavasaris tuvojas.

Friday, February 12, 2021

Black girl

Thinking about a new charaster for a book.
ooo
 
Iegrāmatošanai; biju izdomājis grāmatai brīnišķīgu meitenītes tēlu, bet nu esmu pārdomājis un mēģinu izdomāt citu, ne tik brīnišīgu.. tikmēr gadi iet, bet nekas netop. Man sapņos rēgojas melni kaķi, jau kuro nakti. Nezinu kāpēc, jo kaķu manā informatīvajā telpā nav un lasu es grāmatu par japāņu kokamatniecības instrumentiem un tur nekā melna un kaķveidīga ari nemana. Kā redzams, melni kaķi uzrodas un pazūd paši savu, apkārtējiem neizsekojamo, ceļu vesti.

Tuesday, January 26, 2021

An old man

And his addictions.

 


 

Books and sprouts
 

Iegrāmatošanai; Laura šodien pa ceļam uz mājām tramvajā jautā: -Tēti, tu esi vecs? -Jā, es esmu lōti vecs. -Tēti, bet kad tu vairs nebūsi vecs?

Friday, January 22, 2021

New Year

 And now it's a new year.. not a first time.

vinho do porto
 

Iegrāmatošanai; mana personālizstāde, uz kuru es pats pat netiku, Bulduru Izstāžu namā laikam bija visīsākā no visām šīs iestādes personālizstādēm. Sanāca veselas četras dienas. 

Agnese Bule šodien atsūtīja veselu kasti ar Latviešiem. Tagad man to pietiks visai atlikušajai dzīvei.



 

Saturday, December 5, 2020

notattoo

 I discovered some interesting tattoo artists in the internet. They are Sufland and Zihwa. While I did it, I made some sketches on my daughter's artwork. She is 4 years old and she tried to illustrate her imaginary pet Hamama there.


hopefully, she won't find what I did with her Hamama
 
Iegrāmatošanai; pēc Trīres slaktiņa, domājot savas domas, sapratu, ka mēdiju ietekmē jau sen apgūstu paranoiķa uzvedības veidu un pēc iespējas cenšoties nestaigāt atklātās vietās, kur kāds bez šķēršļiem man var uzbraukt. Arī arābveidīgiem un cilvēkiem bariņos eju ar līkumu.. kaut arī zinu, ka maniaki uzdarbojas pa vienam vai diviem un biežāk tie ir baltie. Liftos nebraucu, ēstuvēs sēžu ar seju pret ieejas durvīm un... ā nē, tas literatūras par mafiju un visādiem Hemingvejiem, ietekmē. Nu labi, tad man ir normāla, parasta paranoja. Fū, uzreiz vieglāk palika. Iešu ka no priekiem, padedzināšu kādu 5G torni.

Saturday, November 28, 2020

44

 My old chum Gints drew this:



and it's about my birthday party


Iegrāmatošanai; pirms pāris dienām man pielavījās dzimene - 44. Es atcerējos kā pirms 10 gadiem, 34 sagaidīju Madeirā uz mājas jumta, skatoties pāri 17. oktobra ielai uz kuras dzīvojām, kā pa centrālo kanālu lejā no kalniem ar drausmīgu spēku gāžas akmeņu un dubļu lavīna, no kuras jau otro dienu drebēja visa pasaule un es izjutu tās bailes, ko laikam izjūt cilvēki zemestrīču un šļūdoņu laikā. Naktī toč es biju bez nerviem. Gadu iepriekš tur tāda pati bija pārplūdusi pāri kanālu malām un aiznesusi sev līdzi vairāk kā 40 cilvēku dzīvības. Tā bija briesmīgi savāda sajūta, stāvēt uz jumta un raudzīties te pat, rokas stiepiena attālumā, to zvērīgo haosu, kur milzu laukakmeņi kā sienāži viens otram pāri lēkādami traucās lejā kopējā dubļu masā. Uz jumta vēl iznāca viens liela auguma portugālis, kas bija retums ne tikai tādēļ, ka portugāļi nekur negāja tādā laikā, bet arī tādēļ, ka Madeirā liela auguma portugāli sastapt ir tik pat reta parādība, ka sastapt kādu latvieti. 

Es ilgi domāju,kā lai padara šo dienu kaut cik īpašu un nolēmu veikt īpašu 44 minūšu garu boksa maratonu. Reiz viens krievu boksa čempions rādīja tādu vingrojumu – tu diezgan veicīgi skrien uz pirkstgaliem, gandrīz uz vietas, pretī boksa maisam un katrai pēdai nonākot uz zemes, izdari sitienu ar roku. Tāda skriešana uz pirkstgaliem visu laiku sitot. Viņš teica, ka normāls cilvēks ne-bokeris tā nevar izdarīt pat 3 minūtes. Es pārbaudīju, ja esmu normāls, tad izdarīt tiešām toreiz bija baisi grūti. Viņš teica, ka tādu esot veicis 45 minūtes. Tā nu nospriedu, ka tā kā čempions neesmu, tad darīšu šo skrējienu 44 minūtes. Nu jā, es šito trako skrējienu noskrēju. Kad apstājos, bija zvērīgi sūdīgi, Labās rokas pirkstus nevarēju pakustināt kādas minūtes 10. Tie sažņaugti dūrē vairs nebija ar mieru mani klausīt. Pēc tam izrādījās, ka no pirkstu kauliņiem esmu nodauzījis ādu (es bez cimdiem, vienās bintēs) un pēdās dabūjis tulznas. Grīda bija slapja kā tur būtu izgāzts sapnis ar siekalām un puņķiem. Tā es stāvēju pie sarkanā, nosvīdušā boksa maisa, skatījos uz savu sviedru un puņķu peļķi un, mēģinādams nevemt, domāju par savu dzimšanas dienu un kā es skatījos tur lejā uz dubļu un akmeņu lavu Madeirā toreiz pirms 10 gadiem.

Tuesday, November 3, 2020

Bonbon

Sketch for a candy with an eye.

 

 



Ball-pen and pencil
 

Iegrāmatošanai; reiz es devos pasaulē laimi meklēt. Vel joprojām ar to nodarbojos.

Thursday, October 29, 2020

Madness

 Just an ordinary madness.


ddd

Iegrāmatošanai; ja šitais covid tā turpinās, tad šogad es uz Latviju tā ari neaizbraukšu. Bet man decembrī Bulduros personālizstāde ar koktēlniecības darbiem jāorganizē. Un vispār, derētu kaut kur izskustēt no savām četrām sienām un bojāties sākušām fantāzijām.