looking for new shapes
sketching
I broke my cup. And now I am sad..
I did a parkour exercise on my table.
Pēc tā sūdainā Covid man sāp krūškurvis no iekšpuses. Būtu LV, aizietu nočekoties uz Tub dispanseri. Kādreiz tas bija Nīcgales ielā, bet tagad kaut kur citur. Un es arī esmu kaut kur citur; baigi tālu no dispansera, lai kur viņš tagad arī nebūtu.
I found a nice girl in the local advertising newspaper. If I could draw I could draw her on the border of that newspaper.
Winter bookmark
Mana veseļošanās notiek baigi gausi. Tas kovids gan padarījis manu sapņu pasauli kaut kādu intensīvu un raibu. Visādā citādā ziņā; nervi čupā, caurejas un galvassāpes turpinās. Galva bremzē baisi.. izbaudu vecumdienas, bez vecumdienām.
Tā bija visšaušalīgāk pavadītā dzimšanas diena, ko vien spēju atcerēties. Iepriekšējā vakarā sākās tik drausmīgas galvassāpes, ka gulēju tualetē uz grīdas nespēdams pakustēties. Tā beržoties pret grīdu, vemjot un lokoties sāpēs pavadīju savu dzimšanas dienu. Naktī, kad biju aizlīdis, jo paiet nevarēju, līdz dzīvojamai istabai, sēdēju un blenzu loga atspulgā. Tur, no uz skapja esošo krāmu ēnām uz mani skatījās milzu zaķis. Es to mēģināju uzskicēt neredzēdams, ko skicēju. Pēcāk atradu lapiņu un atcerējos, ka naktī kaut ko skicēju. Vēl jau īsti nav atgājis.. tas Covid.
Es šodien izmetu miskastē savu mohēras džemperi. Un sajutos it kā būtu izmetis kādu savas ģimenes relikviju. Liekas, ka šajā dzemperī es vēl gāju tehnikumā. Tas bija nenormāli sen.
Absolūti iederīgs manā neesošajā stilā un vienmēr gatavs sildīt vēlajos rudeņos un aukstajās ziemās, atšķirībā no visādiem sintētiskiem modernās pasaules veidojumiem. Diemžēl Tevī esošie caurumi, ko es gadiem ilgi slēpu zem hūdija un tik ļoti izdilušās piedurknes, ka varēja skatītes tām cauri, kā arī izārdījušās šuves liecināja, ka Tavs laiks ir pagājis. Ardievu mans uzticamais draugs, man Tevis ļoti pietrūks!