I love his drawing style
Iegrāmatošanai; jā lūk, šodien ir tā diena, kad pēkšņi ne no šā, ne no tā izrādās, ka esmu kļuvis par gadu vecāks. Šo dzimeni es nesvinu nekādā sporta zālē vai tamlīdzīgā anonīmā iestādē kā bieži vien, bet esmu mājās ar sāpošu galvu un pašpārmetumu; kāda draņķa pēc es vakar saullēktu devos sagaidīt mežā, šķeļot to stulbo milzu pagali, lai pa gabaliem ar vienriteni pa nosarmojušu, slidenu ceļu vestu mājās. Varbūt labi, ka esmu tikai saaukstējies, varēju jau ari nolauzt sev sprandu pusceļā. Tagad man zem galda stāv avīzēs ietīti milzu oša gabali, par ko ģimenes locekļi gan pagaidām vēl neko nesaka.
Šodien gatavoju materiālus lietuviešu bračkām, lai varu pievienoties izstādei. Šajā sakarā, empīriski pārliecinājos, ka pašģīmi uzfotčēt nav tik vienkārši, kā apčurāt divus pirkstus.. vismaz ne man. Kas savdabīgi, bet bildē ko es pats uzbildēju, es neizskatos pēc sevis. Domāju, ka tā ir fotoaparāta intepretācija par tēmu, kāds es varētu izskatīties, jo nemēdzu izskatīties tik priecīgs un jauns..
ja vien tā nav dzimenes dāvana no fotčuka puses
No comments:
Post a Comment