and I enjoyed it
Iegrāmatošanai; nopirku kasti ar liras zīmuļiem. 3divi dažādu krāsu zīmuļi. Atvēru kasti un sapratu, ka neko nevaru uzzīmēt. Man patīk iet uz izstādēm, skatīt krāsainas gleznas, šķirstīt visādus pikčerbukus, bradāt pa ielām nomalēs tvarstot dažādus noklīdušu sienu grafitī un tādā garā. Taču, kad man pašam ir kaut kas jādara ar krāsām.. iespējams, esmu piedzimis daltoniķis. Taču nevis uztveres, bet gan krāsu reproducēšanas ziņā. Varbūt krāsu zīmuļu būtība nav lai ar tiem ko darītu, kāpēc gan lai to būtība nebūtu vienkārši būt, lai būtu?
Aizvedu uz Latviju darbus izstādēm, saliju un sasalu pie jūras, apmaldījos kaut kur starp Asariem un Asariem, sakopu kapus, aizgāju uz izstādēm, apgriezu ceriņus, nopakoju šahtu un nopircis dažas kūciņas atvadījos no muterītes līdz pavasarim. Nevienu nesatiku.
Atpakaļceļš, pateicoties mūsu nacionālajai lidsabiedrībai airBaltic, izvērtās varen ilgs un pārsteigumiem bagāts. Toties es tiku pie bezmaksas limonādes un man uzradās ļoti daudz laika, lai iepazītu Kopenhāgenas lidostu. Labi, ka līdzi bija paķērušās Dikensa Lielās cerības. Kopā ar Čārlzu plūst pa lidostas uzgaidāmajiem beņķiem bija daudz jautrāk.
NO STEP
No comments:
Post a Comment