and now she passed away
Iegrāmatošanai: tieši pirms diviem mēnešiem nomira Ketisons. Viņai bija 20 gadi un mazliet vēl. Ketisons bija dzimis maijā. Es visu laiku variēju ar dzimti runājot par viņu, jo kaķis bija sterilizēts un raksturs tam bija diezgan baiss, bez jelkādām dzimuma iezīmēm. Tikai dzīves pēdējos gados Ketisons palika par mīļu klēpja kaķīti. Tā viņa pie katras mazākās izdevības demonstrēja diezgan dēmonisku paradumu iekosties vai ieraut nagus kādā nejauši gadījušamies miesā. Kā jau tas ar dzīvniekiem notiek, viņi ir ģimenes sastāvdaļa, neatkarīgi no radurakstiem un kāju skaita. Mēs dzīvojām kopā, ēdām, cēlāmies un gājām uz tualeti vienā ritmā. Nu un vispār ir bēdīgi un skumji.. Es cerēju vēl atvadīties, kad būšu Rīgā. Man vispār, parasti izdodas ierasties Rīgā tieši tag, kad notiek kaut kas nelāgs.
Rīt uz LV. Paņemšu līdzi kokgriezums, ko iesniegt izstādēm. Šogad kaut kā štruntīgi padevās tā māksla, varbūt ari nemaz manas pagales neviens neņems. Stulbi tik, ka jāvadā mugursomā pa pus pasauli, lai atkal noliktu to visu uz sekcijas augšas putēt Teikā.Nu, bet pats vainīgs.
Un noskaņojums arī kaut kāds.. kā uz kapiem ejamais.
No comments:
Post a Comment