that's all about that cat
Iegrāmatošanai: pa šo laiku ir paspējis nomirt manis nesen pieminētais Naumanis. Nu tagad top itkā sakaidrāks, kadēļ šis izskatījās tik neveselīgs.. toties priecīgs (par tā iemeslu, protams, es nezinu, bet ir cerība, ka nomira Naumanis ne pārāk saskumis). Labi, ko gan es zinu par miršanām? Kamēr es esmu, nāves nav, bet, kad tā būs, nabūs manis, teikuši esot grieķi. Taču to viņi, droši vien, teica labsajūtā no izdzertā vīna, kasot olas pie klāta galda, nevis esot slimi ar vēzi, aidu vai ko ne tik skaistu. Pa šo laiku es iztērēju Vitas izdalīto zobārsta naudu, lai nopirktu lietotu portatīvo. Tā ka esmu ticis pie datora, kas nozīmē, ka varētu pievērsties mākslai un acu, un muguras deldēšanai. Tā arī izdarīju un tā vietā, lai izmantotu pēdējos šī gada saules starus, baudot brīnišķo rudeni, uzzīmēju komiksu konkursam trīs briesmīga paskata (kā jau viss, ko es ķēpāju) zīmējumus. Tos es iepostošu nākošajā postā. Tikmēr gaidu, kad par sevi dos zināt Ainārs, lai mēs aizbrauktu pamontēt kādas nebūt mēbeles kārtējā biezā dzīvoklī un es tiktu pie skanošā. Ar naudu man labāk nav palicis, bet ar zobiem atkal ir kļuvis sliktāk. Taču, kas gan ir zobi pasaulē, kurā dzīvība karājas mata galā un aiz katra stūra gaida Putina sūtīts seperātists, kurš saklausot akcentu upura izbīļa klaigās, ir ieprogrammēts to uzšķērst no kreisās auss līdz pat nabai.. tas, es gribēju teikt.. nu labi, es nezinu, ko gribēju teikt.
No comments:
Post a Comment