Wednesday, July 2, 2014

Two pic

At last I finished illustrate first phase of a book affair. Now it's break for some time. Last image I colored at the Luxembourg.  It is not very comfortable to do it with the laptop.



parrot and hare-thief

Iegrāmatošanai: beidzot esmu atkūlies līdz Luksemburgai. Nevar jau Vitu mūžīgi valkāt aiz deguna ar solījumiem, ka tūlīt, tūlīt došos. Patiesībā šī jau ir ceturtā diena. Pēc atbraukšanas bija uznākušas fobijas lēkmes, kas pamazām norimst. Nesaprotu, kas tam bija par iemeslu. Sen nebiju to murgu piedzīvojis. Apzinos, cik tas ir zvērīgi stulbi, bet neko ar sevi nevaru iesākt. Vita par laimi neko nepamanīja. Brīvdienas pavadījām sestdien veikalos, kur neko man piemērotu neatradām, bet svētdien (cik gan labi, ka te veikali nestrādā tik uzcītīgi kā pie mums) devāmies mežu pastaigās. Nebiju tādus gabalus gājis jau nez cik sen. Bija iemesls iepārdzīvot, ka nav tam piemērotu apavu un tādā garā. Iekāpām vienā bufetē bulku nopirkt. Par bulkas sagriešanu - tas ir iegāšanu aparātā un pogas nospiešanu, šie prasa 50 centus. Es vēl ieraudzīju smukrausīti un gribēju arī to, bet kā par diviem tādiem ierubīja ceņņiku 9 eiras, tā mēs izdomājām, ka neko tādu vairs nevēlamies. Luksemburgas baltmaize gan man labāk patīk par dzimtenes, taču ir nianses. Un man ir kaut kādas tieksmes atrasties vietās, kur ir smagi ar tējas iepirkšanu. Te, tā pat kā Madeirā, tēju ir jāmeklē ar uguni, bet ja grib labu tēju, tad arī tas nepalīdzēs. Un vēl viena līdzība ir tā, ka lai ari Madeiru sauc par ziedu paradīzi, Luksemburgas piepilsētas ir ziedošākas un dekoratīviem apstādījumniekiem un daiļkrāmiem bagātākas. Par ziedoņa salīdzinošo ilgumu gan nevarēšu neko teikt, taču plūmes un ķiršus, un arī korintes te uztver kā daiļum augu, ko izbadējušies vandāļu lauzīt nemēdz. Tādēļ es paēdu pa druskai no katra. Korintes bija patiesi labas Straasen piepilsētas apstādījumos.. vai arī tā bija Bertrange.. nezinu. Vakardiena un šodiena pagāja krāsojot vecajā Gaujā papagaili grāmatai. Gandrīz necerēju, ka vecīte šo lidojumu pārdzīvos, bet šī turas uz goda. Lai ar dīc kā kokaīnu piešņaukusies lapsene. Tagad jādomā, ko darīt tālāk. Ja nebūtu uzmeties apkaimes iepazīšanas slinkums, tad viss būtu labi, bet šī pilsēta man uzdzen letarģisku slinkumu. Kaut kas neveselīgs ir visos šajos miljonāru zieddārziņos, laipnajās un nesteidzīgajās lielveikalu kasierēs, un vienmēr visur aizvērtajās logu žalūzijās.

No comments:

Post a Comment