Showing posts with label competition. Show all posts
Showing posts with label competition. Show all posts

Friday, April 5, 2019

Poster

Poster for Haapsalu Graphic Design Festival 2019.


LIFE

Iegrāmatošanai: Aināram šodien (nu jau vakar) dzimene. Šoferis un nezin cik gadsimtus veca kravas busiņa īpašnieks, kas regulāri ir “tapā” un tāds ari vadā kravas, Viktors uzdāvināja šim kasti ar ukraiņu šņabi. Rīt Čiekurkalnā smaržos darbnīcas grils un notiksies bakhanālijas. Bet man rīt kurjers no Latvijas (arī Ainārs) atvedīs kasti gaišā alus, taču ne šašlika, ne bakhanāliju nebūs. Aiziešu uz boksu Hollerihā norauties pa degunu.. a ko, veidi kā priecāties par dzīvi var būt ļoti dažādi.


mans 1. aprīļa draudziņš

Šobrīd, pēc plakāta pabeigšanas, atslābinos gremdējoties pagātnes atmiņās un jūtūbojot 90. gadu hītus. Raušu asaru un visādi citādi neveselīgi slīcinos nostaļģijas tumšajos akačos.

Thursday, March 7, 2019

poster

And now you can find one my poster here:

Latvian contemporary poster exhibition at the National Library of Latvia


Latviešu brokastis

Iegrāmatošanai: “ Galvā zivīm ūdens nav,” atklāja Laura savā 2.7 gadu vecumā.

Anuka par trušu ganīšanu, kopā ar algu, man iedāvināja krāsainos zīmuļus. Nu labi, visp tie bija domāti Laurai. Viņa laikam nevarēja iedomāties, ka man pilna māja krāsainu zīmuļu. Un tā vietā, lai visus izmestu nafig, es tos visādi slēpju no Lauras, jo pāris reižu esmu mēģinājis tīrīt šī īrētā dzīvokļa sienas. Un dažus zīmuļus viņa nograuza pa tīro, kas īpatnēji, pēc horoskopa Laura nav bebrs..

No muterītes vēstules, par radurakstiem:

"Tu man jautāji par tēva brāļiem , Kādā secībā viņi dzimuši , nezinu . Kaspars , kara laikā nokļuva Vācijā un pazuda , to es neesu redzējusi . Tad Franeks - mans krusttēvs , tas dzīvoja Rīgā , kaut kur pie vecajiem kapiem , mēs ar Vili pie viņa vienu reizi bijām , lūdzām būt par vedēju mūsu kāzās , bet viņš atteica . Vedējiem ir izdevumi , viņš bija paskops . Trešais brālis - Sīmanis . tas man patika ! Dzīvoja Liepājā , bija rūpnīcas direktors . Viņam bija tikai 4 klašu izglītība , bija ļoti smuks rokraksts un galva strādāja .Kā viņš tā uzdienējās , nezinu ? Kad atbrauca ciemos , vienmēr bija jautrs , tāds šarmants kungs , patika dāmām , tās viņam . Viņš saslima ar to pašu , ko mans tēvs . Tēvs atteicās no operācijas , viņš operējās un staigāja ar kulīti . Tēvs nodzīvoja 7 gadus , viņš ne."

Thursday, February 28, 2019

Fairy Tale

Unfortunately, I don't have a time to make from this sketch something outstanding. And unfortunately, I can't make outstanding things at all.


Fairy Tale

Iegrāmatošanai: tā, izdomāju, ka muterītes atmiņas par ģimenes dzīvi salikšu te, jo tā varēšu tās sadzīt atkal rokā caur meklētāju, kad savajadzēsies.

"Tu man jautāji par Franeku . Mans tēvs ģimenē bija visvecākais - mantenieks . Ģimenē bija 14 bērni , dzīvi bija trīs brāļi un 4 māsas . Franeks bija tēva brālis un mans krusttēvs . Viņam bija 2 dēli , tas ir mani brālēni - Boguss un Zbišeks . Boguss bija mākslenieks , otrs bija jau no bērnības problemātisks , tagad esot galīgi nodzēries .
Kamēr tēvs bija dzīvs , mēs tikāmies , obligāti uz Jauno gadu , tēva dzimšanas dienā , tad mums mājās bija liela balle . Tēvs ar māti gāja uz tirgu , kārtīgi sapirkās un ģimene nāca kārtīgi saēsties . uz galda bija tikai 1 polšs .
Kad tēvs nomira , radu būšana pajuka , jo viņiem nepatika mana māte .Tēvu glabāja viņa ģimene , tāpēc arī ir tā otra kapa vieta .Tanī laikā mēs bijām galīgi bez naudas - es ar mazo Žanetu , māte nestrādāja .Tēvs nestrādāja 7 gadus , kas bija iekrāts , viss aizgāja zālēm ."

Thursday, February 7, 2019

Flying

It is for the Illustrationfriday.


illustration for flying

Iegrāmatošanai; vispār, es tagad lasu e-grāmatas. Bet tūlīt pārstāšu – acis netur bakstīties saplēstā, piecu collu telefonā, kaut arī gribās.

Friday, August 24, 2018

Jail

Pic for illustrationfriday


ink, black pencil and midnight

Iegrāmatošanai: ir nakts. krogs ielas pretējā pusē ir aizvēries. skumji čirkstina sienāži.

Thursday, July 26, 2018

Deer & Nature Illustration

it's for a contest. Theme was Tree of Life. Ink, paper and computer.. Nobody won.


Iegrāmatošanai: Luxemburgā ir karsti. Mana ziemeļnieka sirds šo temperatūru netur un tādēļ boksam un visādām citām kustīgām aktivitātēm esmu pielicis treknu punktu. Tagad sēžu aptumšotā istabā, dzeru alu vai Strongbow sauso sidru, resnēju un lasu no Rīgas savesto literatūru. Kad izlasīju Mikas Valtari Nemirstīgo Turmu, manā galvā radās doma, ka varbūt atkal pienācis laiks ķerties pie savas ilustrāciju grāmatas veidošanas.. un kad vēl nebiju pabeidzis lasīt Bereļa “Es nekad nerunāju muļķības,” zināju, ka viņi visi tajā grāmatā mirs..

Nu citā vīzē man viss ir garlaicīgi. No savas aizkapa valstības bija iekāpis Feisbukā. Tur visi piedalās kaut kādos tēlnieku simpozijos, kaujas mākslas nometnēs un velns viņu sazin kur vēl.. es tikai noriju savu skaudības krupi, jo manā dzīvē vienīgais jaunums ir 20 collu vienritenis triālam, ko es tādā karstumā turu acu priekšā kā atgādinājumu, ka sapņot vēl neesmu aizmirsis. Un vēl es uzzīmēju šito ķēpu tipa konkursam, kur neviens nevinnēja.

Tuesday, June 12, 2018

Misery

it's for the Open Call: š


Luksemburgā nozied liepas. Manā dzīvoklī smaržo to mirstošie ziedi.. tie kalst tējai.

Friday, November 25, 2016

Spider

Spiderman lives inside a spider..


why not?

Iegrāmatošanai: man šodien 40! Būuu!

Wednesday, November 16, 2016

Aquatic

It's for the http://illustrationfriday.com/


bla

Iegrāmatošanai: reiz es dzīvoju uz salas. Uz šī salas es nodzīvoju gandrīz divus gadus. Uz salas es arī aizsāku veidot šo blogu. Sākotnēji gan tas bija domāts tikai kā vieta, kur uz ātro izlikt dažus vektoru zīmējumus un dabūt darbu vienā amerikāņu rokeru uzņēmumā. Iedomājos, ka ar laiku es varētu pelnīt zīmējot datorā kaut kādus ķēmus. Darbu es toreiz dabūju un potenciālais portfolio kļuva par dūdeļu un citu briesmīgu ķēpu dienasgrāmatu. Kad no salas aizbraucu, arī amerikāņi mani pasūtīja dillēs. Ar to mana zīmēšanas karjera izbeidzās un vairs man pastāvīga zīmēšanas darba nav bijis. Taču ķēpu blogs saglabājās un dīvainā kārtā es to papildinu vēl joprojām. Man bija doma pierakstīt arī uz salas piedzīvoto, redzēto, sasapņoto utt.. bet es vēl jo projām nevaru tam saņemties.. bet atmiņas gaist. Tad nu vismaz iekopēšu te Santai vēstulē rakstītās atbildes, varbūt kādreiz saņemšos uzrakstīt normālu memuāru. Salu, ja kas sauc Madeira.

Te no pirmās vēstules:

Jā, es Madeirā nodzīvoju gandrīz divus gadus. :) Tur, braukājot pa salu, var sastapt dažādākās ainavas; sākot no ziedošiem milzu koku apstādījumiem un beidzot ar tuksnešaini brūnganpelēkiem mēness skatiem, kur aug tikai ļoti izturīgi kērpjveidīgi augi. Un tas viss nieka salā, kuras izmēri ir 57 x 22km. Un tā uznirst no 6 km dziļuma.. un ir jau sen kā snaudošs vulkāns, kura vidū (vulkāna krāterī) atrodas Mūķeņu ieleja.. viņas reiz uz turieni pamuka no seksuāli izbadējušamies pirātiem un tur arī palika dzīvoties. Un tur es pirmo reizi redzēju tādu zvērīgu daudzumu ar pamestām dzīvojamajām mājām.. un aizslēgtu veikalu, kas tāds - ar visu iedzīvi, tur stāvēja aizslēgts jau no septiņdesmitajiem gadiem (caur aizputējušajiem logiem gan bija grūti tur ko daudz saskatīt, bet skaidri varēja redzēt seno kokokolas pudeļu rindu vienā plauktā). Es gan neredzēju tur uzrakstu "Volto Já" (atgriezīšos drīz), kas ir redzami katra aizslēgta veikala durvīs, arī tiem veikaliem, kur skaidri redzams, ka neviens tur vairs neatgriezīsies. :)
Ziemas laikā tur mēdz būt pamatīgas lietus gāzes daudzu nedēļu garumā, un tad kādu brīdi tas viss labums drausmīgi tricinādams zemi un trokšņodams nāk lejā no kalniem.. tad ir vāks pilnīgs. Es dzīvoju kādu laiku mājā tieši pie kanāla, kurā noplūda viena tāda straume.. domāju, ka pietaisīšu bikses no šausmām. Tā dubļu upes radītā“zemestrīce” bija jāklausās kāda nedēļa, ārā iet bija baisi, uzkāpu uz mājas jumta un no turienes skatījos kā pa kanālu tiem nesti vairāku tonnu akmens blāķi. Vienu tādu gadu Madeirā plūdu izraisītajos gruvumos bojā aizgāja ap 40 cilvēku.

un no otras vēstules:

Tur būtu forši aizbraukt padzīvot kādu gadu un tad atkal pēc kādiem 10 gadiem. Man baismīgi patika vazāties pa levadām – tie viņu dažāda platuma un garuma kalnu notekgrāvīši ar taciņu blakus.. un pa visādam nabadzīgām, pamazām izmirstošām apdzīvotajām vietām. :) Un ar autobusu izbraukāties tā pat, vienalga kur, tur ir pasakaini – liekas, ka tu nokritīsi kraujā vai iebrauksi sienā ik pēc katra pagrieziena, un kā viņi tur pabrauc viens otram garām tajās šaurajās ieliņās, man vispār nav skaidrs. :)
Par peldēšanos gan nezinu. Tieši Madeiras salā ar peldēšanos ir visai pašvaki. Jā kādam patīk pludmale ar smiltiņām, tad tur tādas nav. Ir ar oļiem un vienk bazalta akmeņiem pludmalītes, ir pa retam melnu bazalta grants pludmalītes, bet to ir maz, jo maz ir tiešas - lēzenas pieejas okeānam (biežāk gan to dēvē par jūru.. nez kādēļ). Vienu īsu brīdi bija kūrorta pilsētiņās Kanisal un Mašiko savestas no Āfrikas smiltis, bet tās turas galvenokārt līdz rudens vētrām. Protams, ka pie gandrīz katra hoteļa ir baseins, tur tad ari tūristi parasti peldas :) Vēl netālu ir Porto Santo sala, kur ir baltās smiltiņas. Bet tur visu sagrābuši norvēģi, tā ka cenas ir necilvēcīgi zvērīgas un neviens normāls cilvēks, kas nav miljonārs vai nav šis salas iedzīvotājs, uz turieni tā pat nedodas. :) Sākot ar oktobri gan arī pludmalēs tusējas tikai pašnāvnieki, jo viļņi ir milzīgu un tie ripo kopā ar akmeņiem.. toties nav problēmu ar jūras ežiem, jo tos akmeņi samaļ :)
Jā, temperatūra tur ir aptuveni pluss 18. Un tā pārāk nelēkā. Ziemā mēdz būt 15, bet vasarā daudz augstāk par 24 nekāpj. Tādā ziņā tur ir ļoti patīkami apstākļi :)

Monday, October 24, 2016

Air Kiss

This is for a competition. On the other hand, I still looking for, how to coloring my book.


bla bla bla

Iegrāmatošanai: parīt došos uz Latviju. Šīs dažas dienas solās būt īpatnējas, ja ņem vērā, ka man jāpaspēj ieziemot ūdens šahta mājai (es nesaprotu, kurš ir izgudrojis, ka pie privātmājām ir jābūt kādām stulbām šahtām, kas katru rudeni jāpako ciet un pavasari vaļā), jāapgraiza koki, krūmi un jāsavāc kritušās lapas, ko muterīte nav varējusi savākt, jāsakopj dzimtas kapi, jāiedzer ar Aināru, jo viņam tieši tajā laikā ir kāzu desmitgade, kur es biju klāt kā oficiāls liecinieks, nebūtu slikti apciemot Pingvīnu, kurš ir salauzis kāju tik traki, ka atrodas slimnīcā (es labprāt aizdotos uz turieni viņu paķircināt, man vispār patīk apciemot cilvēkus slimnīcās), jāsatiek Santa (tas laikam nenotiks, jo negribu viņu aplipināt ar angīnu), jāpaspēj līdz otrdienai izārstēt vieglā angīna.. un jānopērk kāda jauna lasāmviela (piemēram, Peļēvina pēdējais sagudrojums).. un kedas, ko deldēt uz vienriteņa, jo šīm neturas vairs zole un drīz būs jāsien tās ar izolācijas lentu, lai neizjuktu, un pie higiēnista nedrīkst aizmirst aizkāpt. Un vēl, šitas viss jāuzraksta uz lapiņas, lai neaizmirstu trīs dienās sadarīt.

Saturday, October 15, 2016

Harvest

And again some illustration which I made for fun some time before:


fun for piglets

Iegrāmatošanai: ai, viss ir slikti. Manu t-kreklu veikalu bez paskaidrojumiem izdzēsa resursa uzturētājs. Franči manus dizainus nokritizēja tā, ka t-kreklu tēma mani vairs neaizraus kādu ilgāku laiku... nu jā, jā neesmu es apguvis kompozīcijas mācību un krāsas ir stulbas, un zīmēt nemāku. Austrālieši, sakarā ar grāmatas ilustrācijām, mani pasūtīja dillēs. Trenniņā mani sasita tā, ka nevaru pakustināt bez piepūle roķeles un zods izskatās kā pēc tuvības mirkļiem ar traku kaķi.. un pēc treniņa sadzēros aukstu kombuču un tagad man liekas klāt ir angīnas ļaunais bacīlis. Un Džordžs plāno treniņus pārcelt uz Luksemburgas vidieni.. atliek vien cerēt, ka viņa ceļā stāsies varenā Luksemburgas birokrātija. Tāda lūk nedēļa. Vismaz kaut kas notiek, lai arī ne pārāk jautri.

Monday, May 16, 2016

Nostalgia

I made a pic for the Nostalgia. Still can't find the way how to color pencil drawings.. rrrrh.


nostalgia

And here is the pencil drawing:


looks better than that colored one

Iegrāmatošanai: zvērīgi sāp kreisais sāns. Nevar saprast vai tas starpribu nerva iekaisums vai tādēļ, ka Džordžs mani sadauzīja treniņā. Viņa draudzīguma izpausmes mēdz būt ar kaitinošām sekām. Visp tas varēja būt arī kāds cits, jo piektdienas treniņa tēma bija saistībā ar viens otra iepļaukāšanu pa krūškurvi. Varētu domāt, ka tā izklaidējas skarbi vīri.. ja vien kāds no mums būtu skarbais vīrs (izņemot Džordžu, protams).

Rīt došos uz LV, uz Rīgu. Aizvedīšu Aināram pāris luksemburgiešu monētas kolekcijai. Muterītei - pie ledusskapja piemagnetizējamu vēzi uz atsperītēm. Tāds krāsains un visas ķermeņa daļas kustās, kad ledusskapja durvis kāds virina. Viņai patīk šādi brīnumi. Ar Santu un Tomu nesatikšos.. nav ko čakarēt cilvēkus. Žēl jau gan. Ir mazliet strjoms. Man vienmēr mazliet strjoms pirms došanās uz LV. Nezinu kādēļ, vienk tā notiek.

Friday, May 6, 2016

Talks


“Talking nonsense is the sole privilege mankind possesses over the other organisms. It's by talking nonsense that one gets to the truth! I talk nonsense, therefore I'm human”

― Fyodor Dostoyevsky, Notes from Underground

That is for the competition: Tales of Nonsence.


Talks

Iegrāmatošanai: Man būs zoba plombas protēze. Tas ir tāds jokains pasākums, kad izurbj ārā melno plombu, nobetonē pamatni ar balto plombu, tad uztaisa, izmantojot poliuretāna un silikona masas, nolējumu no zobiem un nourbtā zoba. Pēcāk protēzists izgatavo pēc šiem nolējumiem no kaut kādas tipa keramikas zoba gabalu, ko zobārsts ielīmē sagatavotajā vietā. Maksā dārgi.

Mani naudas pelnīšanas pasākumi atkal ir uzkārušies, atliek vien kā piedalīties ilustratoru konkursos un ķēpāt vien tālāk savu paša sadzejoto grāmateli. Padomiju laikos es jau sen kā raudzītu rūtainas debesis, jo tāda veida dzīves veidu bargi sodīja. Nevarētu teikt, ka Ziemeļkorejā man ietu labāk, tur es jau sen būtu nošauts vai vienkārši aizdzīts skaldīt akmeņus. Tādējādi, man iet neticami labi.

Thursday, May 5, 2016

Tuesday, September 29, 2015

Poster

Made poster for the local poster competition Diagnosis.


Latviešu brokastis

Iegrāmatošanai: pamazām piezogas rudens melanholija. Lai tā pamazām nepārvērstos rudens depresijā, kāpu mugurā savam vienritenim un devos gaišas dienas laikā (parasti es tā rīkojos tikai pēc saules rieta) pilsētā antidepresiju meklēt. Aizgāzu uz Eiropas birokrātu kvartālu Kirchbergu. Jāatzīst, ka šī vieta, lai arī ceļi ir līdzeni, gaiši un tīri, ir totāli nepiemērota vienriteņošanai. Ar moci tur būtu pašā laikā, bet man redz tikai vienritenis.. Pie Eiropas Komisijas ēkas (Žans Monē un azbesta rēgs tās nosaukumā) ir vislabākā vieta, kur pārvilkt dūšu – soliņš tādā kā kalniņā, zem liela ķiršu koka ar skatu uz Eiropas Tiesas “Zelta torņiem” un tiem garām slīdošo skatu uz pašu Luksemburgas pilsētu. Gatavā dzenbudisma adeptu kūkotava, kur neveselīgie Eiropas Komisijas ierēdņi nez kāpēc nenāk vicot savas brokastu maizītes. Katram sava vietu, kur pārvilkt dūšu.

Luksemburgā drīz būšot grupa vai projekts Zāle. Esot neofolks. Paklausījos tīklā.. parasti man neofolks patīk, pat uz Zarasai pāris reižu šajā sakarā biju aizšāvis, bet šī māksla manas dvēseles stīgas nerausta. Vispār uz šejieni diezgan savdabīgas lietas aicina.. nu, ko no tiem ierēdņiem un laimīgi apprecētajām mājsaimniecēm vēl var sagaidīt.

Saturday, July 25, 2015

I am a pervert little bit.

I can't proceed with a book drawing that's why I decided participate at a comics competition. I'm sure, I will not become a winner at that contest. Therefore, I can be most delicate pervert of this contest. Contest is not about perversions by the way. Comics story will be about a fly with big.. snout.


Page one

Iegrāmatošanai: simtu gadu te neesmu neko rakstījis. Pie vainas varētu būt atkal uzplaukusī laika tērēšana lasot veco, labo cibiņu pļurkstoņas. Tas ir apbrīnojami, bet jūtos sasodīti patīkami dažkārt uzlūrēt sen zināmus cilvēkus, kuru pļurkstoņai pienāks gals tikai tad, kad vai nu izzudīs ciba vai paši teikumu pidžinātāji. Jā, esmu anonīmais lūrētājs.. atzīstos. Nekad tur neesmu reģistrējies vai ierakstījis jel ko un allaž manas lasīšanas spazmas beidzas ar pašpārmetumiem par izniekoto laiku. Saprotu, ka šai nodarbei nav diži lielas jēgas un es no tās negūstu ne izmantojamu pieredzi, ne īpašas iemaņas, ne ko tml. pat ne iedvestu pašam ko uzrakstīt. Tā ir tāda burbuļošana un man patīk skatīties uz citu prāta veidotiem burbuļiem.. ne pārāk ilgi gan, taču ar tieksmi atgriezties pie vieniem un tiem pašiem burbuļu avotiem. Nu labi, vieni dzer ļergu, bet citi skatās seriālus, taču es lūru svešos blogos. Katram savs.

Biju, jūnija beigās, dažas dienas ar Vitu uz viņas senča dzimeni Rīgā. Es atkal atlidoju incognito. Un atkal kaut kāda kļūme manos ceļos ieviesās, jo pēdējā dienā Ingus atsūtīja sms, ka viņš mani tikko ir redzējis pie Šmerļa. Sms mani izbrīnīja, jo tajā brīdī atrados jau ceļā uz lidostu un Šmerļa tuvumā kāju spēris, sava īsā atlidojiena laikā, nebiju. Es visp tās dažas dienas aizmuku no Vitas un viņas senčiem, lai sēdētu Teikā, šķūnī un beidzot grieztu mākslu. Mākslu es neizgriezu, jo pietrūka laika. Un vēlāk apskatījis fotčenēs sataisīto, sapratu, ka šo laiku esmu izčakarējis čika taisīšanai. Nu neko..
Rīga man atgādināja, kā deviņdesmito beigu pusē atgriezos no Francijas ceļojuma – toreiz man viss likās sarāvies mazāks, bezkrāsains un noputējis, cilvēku uz ielām gandrīz nemaz un tie, ko redz, arī tādi zombiji vien – bāli, neveselīgi, ar neskaidra, bet skumja vēstījuma zīmogu feisā. Toreiz, uz ielu stūriem vienīgā jautrā krāsa bija Šķēles partijas orandžie plakāti. Jūnijā man viss likās tieši tik pat bēdīgs, bet oranžās krāsa plakātus nomainīja nātrija lampu apspīdētās ielas pēc Saules rieta.

Nesen, pārsteidzošā kārtā, mūsu abu radinieki uzzināja, ka esam sareģistrējušies.. jau sen. Izrādās, cilvēkiem nepatīk, ka viņi netiek aicināti uz reģistrēšanās pasākumiem un asi reaģē, kad citi neveic ar to saistītās sabiedrībā noliktās, nesaprotamās ritualizētas darbības, ko sauc par kāzām. Lai jau.

Tuesday, May 19, 2015

A city on a fish

There is only one fish, a city and some tales, which are not clearly formulated.


illustration for a contest

Iegrāmatošanai: uzzīmēju bildi konkursam. Šoreiz man paša zīmētais pat tīri labi patīk, kaut gribētos, lai es mācētu ar krāsām radīt ne tikai kalambūru, bet arī kādu sakarīgu noskaņu.. un esmu nodomājis kādu laiku mest mākslai ar roku. Apzinos, ka tas ko daru tā īsti nevienu neuzrunā, mani pašu ieskaitot. Katrā ziņā, tajā visā, ko daru, kaut kā pietrūkst. Ir tik zvērīgi grūti saprast/saskatīt kas. Vienk man patīk kaut ko radīt. Tā ir tāda stulba, bet aizvien retāk sastopama parādība. Pievērsīšos atkal diendarbnieka amatam. Paspīdējusi šance ar augstspiediena verķi patīrīt vienas mājas terasi, sīki remontu darbi, sakopšanas un kravu nēsāšana. Pārējā laikā vizināšos ar vienriteni. Arī grāmatas stāv plauktā pārklājušās ar nostaļģisku putekļu kārtu. Ir tikai kaut kā jāsaņemas un jāpabeidz tā pa lēto un anonīmi zīmējamā bērnu grāmata islandiešu izdevniecībai. Parēķināju, cik par to saņemšu un sapratu, ka manas izmisīgās vēlmes reiz noilustrēt grāmatu bija aizmiglojušas jau tā nedzidro skatu uz patiesību. Bet patiesība ir tāda, ka man par ilustrācijām ir noteikta maksa, kas ir stipri mazāka par to, ko parasti citiem pieticīgi prasu, turklāt, ne slava, ne atpazīstamība nepienāksies man.. mans vārds visp. nekur nebūs pieminēts un arī savā portfolio varēšu izmantot ne visu sevis uzzīmēto. Nav labi būt spoku ilustratoram, bet ja to dara, tad vismaz par kārtīgu piķi. Esmu iegrābies kā pusaugu stulbais skuķis, kurš tik ļoti vēlas pazaudēt nevainību, ka piekritis nodrāzties ar pirmo atpogāto pimpi. Un tad, kad tas notiek pēc uzstājīgas uzmākšanās katram pretimnācējam, var dauzīt savu stulbo pauri pret personīgā Ego sienām un raudāt gaužo asariņu. Nahui šito visu ākstīšanos. Man vajadzētu kaut kur redzamā vietā sev pierakstīt; nezīmēt nevienam ko par brīvu, jo viņi to nekad neizdos un nepublicēs (pārbaudīts vairākos piegājienos) un neuzņemties ilustrēt grāmatas pa lēto un anonīmi, pat ja čuras sprāgst pa acīm, kā gribas uzzīmēt vismaz vienu grāmatu dzīvē. Arī no tāda pasākuma laimes nebūs.

Monday, December 15, 2014

sketches

sketches of illustrations for interactive text page.


1


2


3


colouring example

Sludinājums: Zīmēju par pliku velti ilustrācijas. Par velti, bet ar noteikumu - tām jākļūst kaut kādā veidā publicētām. Sludinājums ir spēkā līdz brīdim, kad iestāšos algotā darba darītājos vai arī kļūšu prātīgs..

Sunday, November 10, 2013

Comics for a Brussels sprouts

I made this comics for the competition. As usual the finalists were the same.. as usual I wasn' t one of them.


big deal - one cabbage

Friday, October 5, 2012

Buffet!

It's for the Tapirulan Illustrators Contest

no idea what it is about


Fuck! FUCKFUCL FUCK!!!!! It is not for the contest.. because: "The subscription fee is 10 euros". It is huge money for me.. ok. I failed, mea culpa.. stulbenis bļin, lasīt vajag. ehh...