Test

 Testing levels and blending modes

or just sketching

Šodien ir piektdiena un 13. datums. Kaut kā neparasti vairs nesaņemt no trenera uzaicinājumu uz iknedēļas nedēļas nogales treniņiem. Pēc Covid epidēmijas, kad visas sporta aktivitātes izbeidzās, treneris uzorganizēja sestdienās un svētdienās brīvos treniņus svaigā gaisā, brīvā dabā. Tieši kā man patīk. Ziemā gan gribētāju boksēties nebija baigi daudz. Vienu ziemu mēs vispār tur tikai kādi trīs bijām. Vēlāk tautas savācās jau krietns pulciņš. Es tur biju dīvainītis, jo ierados uz vienriteņa, mīnus grādos boksējos vienos šortos un bezroku maiciņā, turklāt, man nejauši sanāca mazliet krimināla pagātne pēc kāda vācieša iekaustīšanas. Kaut arī man likās, ka taisnība ir manā pusē, tiesnesim likās savādāk. Tā gadās. Bet nu viss, treniņi ir cauri un tagad es jūtos kā atkal ko zaudējis un palicis viens. Gluži, kā kad man izbesīja Beggenas Vingtsun trenera dīvainības un es izdomāju visu to foršo dīvainīšu kompāniju pamest. Šoreiz tas viss vienkārši izbeidzās. Labas lietas neturpinās mūžīgi.. nu, sliktās jau arī nea.

Grabinos ap grāmatu poļiem. Pa brīžam Tatjanai pagriežu koka štruntiņus. Lietas lēnām pukst uz priekšu, bet ne tik glauni kā gribētos. Visu laiku kaut kas ķerās un sprūst.