frame is too large
Iegrāmatošanai: Luksemburgā plosās Lieldienas. Uz ielām nemana nevienu.
Aizvakarnakt glābu sieta sētā iespŗūdušu ezi. Labi, ka man darbnīcas kolekcijā bija knaibles un labi, ka sētas siets bija no kaut kādas švakas ar plastmasu pārklātas drāts. Braukājos pusnaktī pa rajonu un vienā tumšā stūrī sadzirdēju čaboņu. Es pēc čaboņas uzreiz atšķiru lielāks vai mazāks par peli zvēr tas ir, jo vienritenis ir zvērīgi kluss braucamais un bija nakts. Sākumā pašāvu tam protams garām, bet pēc trīs metriem apstājos un minos atpakaļ. Mana perifērā redze bija kaut ko piefiksējusi un smadzenēs beidzot iedegās kaut kāda lampiņa. Tur tas nelaimes kamols bija iesprūdis. Ne vairs uz priekšu, ne atpakaļ. Domāju ko nu darīt. Atpakaļ viņu iestum nevarēja, tur apmale un tas muļķadesa bija ielīdis starp apmali un sētu un tagad centās izspraukties cauri sieta caurumam. Galva vienā caurumā, ķepas citos un tā viņš tur nabadziņš sēdēja. Minos mājās pēc štrumiem. Savācu biezos cimdus, lampiņu un knaibles. Atbrauc, bet tur jau divi eži. Otrs atnācis no aizsētas puses, laikam kompānijai. Nu ko, ķēros ar knaiblēm klāt.. čik, čik un džeks brīvs. Otrs tikmēr paņēma vagu, aizlaidās tālāk tumsā. Lampiņas gaismā izpētīju, cik nu varēju, vai nav pārāk traumēts un laidos prom. Cerams mani nekāds nakts kameras nenofotografēja, jo sētā palika caurums un ezis arī priecīgu vaigu vis nerādīja.
Pirms kāda laika es Redbubblē atvēru veikalu (tāds bezjēdzīgs veids kā mēģināt pārdot savus dizainus publiskā telpā), ko nosaucu Hedgehogs Trap – Eža slazds. Un lūk tā sanāca..
No comments:
Post a Comment