Fly

Here is a fly or the fly.. whatever

and lot of sugar, and very small window

Iegrāmatošanai: Šodien dzivojos visu dienu pa Aināra darbnīcu. Nu labi, nav tā viņa, bet tā vai tā tur bija neredzēta jautrība visas dienas garumā. Saprotams, tas iespaidoja kvalitāti. Nez vai pie vainas Mikrofons, vai Pingvīns, vai alus + balzāms, vai brīvdienas, kas nekā neiespaido galdnieku darbā nākšanu un alus dzeršanu. Vispār savdabīga kompānija. Mikrofons - students/ķīmiķis, Pingvīns - koncertmeistars, Seŗoga - tuŗaga ar neraksturīgiem tetovējumiem, kas strādājis par brigadieri atbildīgos amatos un dzenājis moldāvus.. par pārējiem nezināšu, viņi no cita darbnīcas stūra kā piem Janka, kas drāžas ar erotisko masāžu masieri, vai Džogoviča zēns viss notetovēts ar japāņu heroglifiem un pa vidam pa darbnīcu uz invalīda mopēda braucošais īstenais darbnīcas īpašnieks, kas nemaz necenšas savai invalīda formulai lietot bremzes un ar kuru labāk nedzenāt jokus par žīdiem. Naudu gan man atkal pēc darba dienas neiedeva. Uz konta gāds grasis vēl turās. Aizbraucu ar veļļuku šodien uz Super Neto. Izrādās tur stipri mazākas cenas kā Alfas Rimčikā.. nu, bet kas ta man nabadzīgam pusmāksliniekam vēl dzīvē vajadzīgs, ja ne lētāka nekvalitatīvā lumpeņu paika?! Tagad sēžu un ēdu rupmaizi ar ābolu.
Vakar es laikam uzveicu kārtējo savas dzīves bezjēdzīgo iepīšanos - pieteicos gluži par velti ilustrēt grāmatu.. nezinu, kas no tā visa sanāks. Briesmīgākais ir tas, ka grāmata ir domāta bērniem. Eh! Un es par to nesaņamšu ne pusgrasi paostīt, bet nu tāds mans liktens, kā smej. Es gan tomēr ceru, ka tur kaut ko sanāks uzzīmēt. Visp es vakar vakarā, neskatoties uz baiso aukstumu, aizvilkos uz centru palūrēt kino, kas bija jārauga uz Splendid Palace sienas. Tik tālu tomēr netiku, jo braucot pa līkumu līkumiem gadījās braukt garām Vērmanītim un tur saklausāmās skaņas man skaidri un gaiši norādīja, ka jāmeklē vieta kur pieslēgt savu divritenīgo draugu un doties nosalt līdz nāvei. Tīkla ārēs kaut ko pa acu galam biju manījis, ka būšot viena islandiešu indī grupa, bet es biju sen paspējis to aizmirst. Un te nu tā bija. Atradu kur nosēst vidējā rindā un ļāvos parastajām skumjām. Mūzika aizrāva.. nu, bet man vacam "vēnu griezējam" jau daudz nevajag. Sēdēju, domāju par savu bezmērķīgo dzīvi, kas plūst nekādā virzienā un nesola nekādus pat blokmāju prusaku bonusus. Apskrubināju iespējamos, simtreiz neiespējamos variantus, ko darīt, lai ko darītu. Apkārt bija tik daudz daiļu, labsirdīgi nosakņotu, ar dzīvi apmierinātu meiteņu.. kas man lika atcerēties, ka šogad ar seksu esmu nodarbojies tikai divas reizes un tālākā nākotne man sola tikai klostermūka impotenci. Pie šīs te grupas Mammút dziesmas Salt visp biju sagruzījies jau tik tālu, ka palaidu nepieklājīgu pinkšķi. Kārtējo reizi bija iemesls nopriecāties, cik labi, ka esmu viens pats un neviens neredz mani piņņājam. Nākošā grupa The Sound Poets, kaut kāda geju un hipsteru mūziciņa. Brīžiem atgādināja Pienvedēja piedzīvojumu dziedāšanas manieri, bet bezbalss daļa īsti nevarēju atcerēties, ko atgādināja. Onka dziedāja par visādām sevis utt pārvarēšanām (tādi tipa terapētiskie teksti). Publika man par brīnumu zināja visus tektus no galvas un ļoti dzīvi jūsmoja. Izskatījās, ka šī grupa ir sabiedrībā zināma. Nu lai tā būtu, es tā pat ganos citos mūzikas lauciņos un diez vai kādreiz šos vēl sanāks klausīt, bet jaunās modes izzināšanas nolūkos noklausījos līdz galam. Dodoties pēc sava cisku driļļa biju tik drausmīgi nosalis, ka biju gatavs piesūkties katram tuvumā esošā cilvja termosam (un tādu termosaino, pārsvarā meitenes, bija daudz). Mani zobi klabēja tik ļoti, ka pāris reižu iekodu sāpīgi sev mēlē. Kad slēdzu vaļā divriteni, blakus esošās velo meitenes savā starpā runājās, ka brauks tūlīt pāri Daugavai uz mājām un tur kurinās krāsni.. Ui, cik labi, ka man nav jābrauc pāri vējainām upēm un vēl jākurina krāsni, jo kamēr to darītu no drebināšanās jau būtu nokodis savu mēli.. kaut gan meitenes bija tik daiļas, ka ja kāda no viņām mani paaicinātu kaut ar acs stūrīti, es būtu gatavs traukties līdz arī bez mēles. Atpakaļceļš mājup mani sasildīja. Vefā mobīlo telefonu māja rādīja +4 grādu.. likās, ka esmu pārskatījies un domāju, ka ir - 4, bet nekā. Realitāte kā parasti atšķīrās no tā, ko es par tādu uzskatīju.