bb
Iegrāmatošanai; Laura savā 3,5 gadu vecumā atklāja nāvi. Kad mēs devāmies pa Rekentāles ielu uz mājām Štrosenē, viņa ieraudzīja ietves malā beigtu, uz muguras gulošu melno strazdu. Puniņam ir skumji, kāds salauzis putniņu, putniņš izkritis pa logu, putniņam acīs ir krustiņi, putnis ir salūzis utt man nācās klausīties kāds stundas divas un citu dienu atkal uzplaiksnījumi no šīs grūti aizmirstamās ainas, atgādināja par mazo melno, uz muguras gulošo strazdu Rekentāles ielas malā.
Luksemburgā viss zied. Ir pat grūti izdomāt, kas šobrīd nezied. Mežā zied lieliem ziedu ķekariem savvaļas ķirši un salātzaļie kļavu koki, zemāk kaut kādas spilgti zilas un pilnīgi baltas meža puķes, kuru nosaukumu es nezinu, pļavu malās kvečes plūmju krūmi pārklājušies ar baltu dūnu kārtu. Pienenes pilsētas pļavās tik spilgti dzeltenas, ka jāmiedz acis, tulpes un narcises gandrīz katrā apstādījumā. Nabaga alerģiju un korona-vīrusu apsēstais cilvēks, ievelc pilnas plaušas šī skaistuma vidū un nomirsti..
Aizbraucu no rīta uz veikalu pēc paikas. Tuvojoties Belle Etoile, manīju, ka cilvēku ar ratiņiem rinda stiepjas no viena veikala gala līdz otram.. bet tas ir tiešām garš lielveikals. Griezos apkārt un devos mājās. Ledusskapī un tā saldētavā kaut kam vēl jābūt, lai izdzīvotu vismaz dažas dienas vīrusa laikā. Vakarā jāklausās premjerministra paziņojums, kā dzīvot tālāk šīs pandēmijas apstākļos. Cilvēku saslimst mazāk, cerības viņos ir aizvien vairāk un veikalā tauta vairs nekaujas.. laikam.
No comments:
Post a Comment