Thursday, February 20, 2020

forest pigeon

Yesterday I met a forest pigeon. It didn't say anything, just blinked it's eyes and pulled around it's neck.


city pigeon can't sit in woods. It need some monument for that

Iegrāmatošanai; uznācis kaut kāds neveselīgs vājums. Nav spēka neko darīt.. nu principā arī nedarīšana notiek bez jebkāda tonusa. Vai nu pavasara hormoni ieslīguši depresijā vai nu arī caurumi plaušās ir sākuši dot ziņu. Ja tā, tad sūdīgi. Pirms trīs nedējām saliju mežā un tāds salijis tur nokvernēju vairākas stundas. Tad bija temperatūra 38 divas naktis un baismīgs kleps divas nedēļas. Domāju, ka atkačājos, bet laikam tomēr nea. Vārgulis, jopcik. Es taku cenšos visādu norūdīties jau nez cik gadus. Pat no pirātiem nokačāju Vima Hofa metodi un sāku to uzcītīgi praktizēt. Tā praktizēšana man vilkās divas nedēļas, pēc tam divas nedēļas nācās veseļoties un mest pie malas. Sniegavīrs jau nav vainīgs, ka viņa metode ir normāliem cilvjiem un tuberkulozņikiem, bālajiem zēniem tas neiet. Tagad tikai elpoju pēc Streļņikovas, tas vismaz palīdz degunu turēt elpojošu, bet ilgtermiņā tā neko nedara un nav jau ari tam paredzēta. Jogu pranājāmas arī neiet, tās priekš kaķiem un citiem veģetāriešiem ar lielu pašsuģestijas spēju. A es skeptiķis, pesimists nevienam un nekam neticu.

Biju aizvedis Lauru uz Riedgen parku Štrōsenē. Tas pie bagāto luksemburgiešu pansionāta. Bērnu spēļu laukumā smilšukastei blakus augošajās zirgkastaņās pagājušajā vasarā meža baloži bija ierīkojuši ligzdu. Katrreiz, kad tur bijām, es centos neuzkrītoši no apakšas lūkot, kas tajā notiek. Reiz pār ligzdas malu parādījās izspūrusi baložu cāļa galva. Taču pēc dažām dienām vairs tur nekādu cāļu nebija. Tagad arī ligzdas vairs nav. Šeit gan tāda vietējā specifika, ja pastāv kāda puslīdz simpātiska būve, to visā drīzumā nojauc, lai uzceltu kaut ko neizteiksmīgu, bet naudu ienesošu. Un vēl. Baložiem pavisam noteikti nebija saņemts sertifikāts, kur pie būvēšanas veida tiktu norādīts: nojaukšana. Tādu te arī vajag.

No comments:

Post a Comment