next year's creature
Iegrāmatošanai: uzzīmēju Ievai apsveikuma kartiņu. Saņēmos. Dažkārt saņemties vajag, jo ko tad citu lai dara, ja ne saņemas. Nesaņemties nevajag saņemties, tas ir process, kas notiek pats no sevis un daudz biežāk. Nesaņemšanās ir varbūt arī patīkamāka, taču ja saņemas, tad tam mēdz būt sekas un saņemšanās sekas var ilgi baudīt vai arī no tām ciest. Tā lūk es saņēmos un uzrakstīju šo ierakstu. Varu to pārlasīt kaut trīs reizes un jūsmot par šeit ietverto vērojumu stilīgo domas izklāstu, sava analītiskā prāta visaptverošo lidojumu, kas pierakstīts tik kodolīgā veidā, lai lasītājam (tas ir man) smalki norādītu uz augstākās raudzes intelektuālo perversiju, kas mitinās manas smadzeņu garozas rievās. Taču, ja es nesaņemtos, tad dzīve ritētu kā parasti, bez krāsas un satura. Tā ritētu sēžot pie datora un skatoties pornogrāfiska satura video, kur pusaugu meitenes ar tvirtiem augumiem, vēl neattīstītiem piena dziedzeriem un māksliniecisku lietu skatījumu svin dzīves svētkus ar ne pārāk atlētiskiem, bieži vien plikpaurainiem, taču dzīvē daudz sasniegušiem onkuļiem un viņu mazajiem, bet ļoti mērķtiecīgajiem “draudziņiem”. Vai arī mana dzīve ritētu skatoties pamācības Jūtūbē par bezkontaktu cīņas metodēm un citām saimniecībā noderīgām lietām. Vai vēl bezcerīgāk, tā ritētu pagrabā atkal dirnot pie pasaules līmeņa laikmetīgās mākslas štruntu knibināšanas.. Nē, kā esot teicis manas sievas kāds sen aizgājis sencis, kurš pie reizes bijis arī Adventistu draudzes mācītājs: “Tā dzīvot nedrīkst!”. Viss, ir jāsaņemas! Es saņemšos.. nu, šogad toč! A, kas mana cits atliek, es taču nevaru nesaņemties pašā gada nogalē.
No comments:
Post a Comment