Latviešu brokastis
Iegrāmatošanai: pamazām piezogas rudens melanholija. Lai tā pamazām nepārvērstos rudens depresijā, kāpu mugurā savam vienritenim un devos gaišas dienas laikā (parasti es tā rīkojos tikai pēc saules rieta) pilsētā antidepresiju meklēt. Aizgāzu uz Eiropas birokrātu kvartālu Kirchbergu. Jāatzīst, ka šī vieta, lai arī ceļi ir līdzeni, gaiši un tīri, ir totāli nepiemērota vienriteņošanai. Ar moci tur būtu pašā laikā, bet man redz tikai vienritenis.. Pie Eiropas Komisijas ēkas (Žans Monē un azbesta rēgs tās nosaukumā) ir vislabākā vieta, kur pārvilkt dūšu – soliņš tādā kā kalniņā, zem liela ķiršu koka ar skatu uz Eiropas Tiesas “Zelta torņiem” un tiem garām slīdošo skatu uz pašu Luksemburgas pilsētu. Gatavā dzenbudisma adeptu kūkotava, kur neveselīgie Eiropas Komisijas ierēdņi nez kāpēc nenāk vicot savas brokastu maizītes. Katram sava vietu, kur pārvilkt dūšu.
Luksemburgā drīz būšot grupa vai projekts Zāle. Esot neofolks. Paklausījos tīklā.. parasti man neofolks patīk, pat uz Zarasai pāris reižu šajā sakarā biju aizšāvis, bet šī māksla manas dvēseles stīgas nerausta. Vispār uz šejieni diezgan savdabīgas lietas aicina.. nu, ko no tiem ierēdņiem un laimīgi apprecētajām mājsaimniecēm vēl var sagaidīt.
No comments:
Post a Comment