not sure about colours
Iegrāmatošanai: Braukājoties vēlajos, tumšajos, bet aukstajos vakaros ar vienriteni, beidzot esmu noķēris apaukstējienu. Deguns tek un acis sūrst, galvā sāpoša vate. Tas ir brīnišķs iemesls atgriezties pie cigun praktizēšanas. Brīžiem uznāk pesimisms par manas dzīves virzību nekādā virzienā un tieksme palaist ego puņķi par to, ka nekas no tā, ko daru nevienam nav vajdzīgs (a, kuram ta ir savādāk?).. viss kā parasti. Bļin, bet izdomāt, kā pelnīt naudu, gan vajadzētu. Versiju nav nemaz. Varētu braukt pie Ilonas uz Angliju pakot vistu gaļu, bet viņai es tur būšu tikai apgrūtinājums. Vita gan mani arī nelaidīs, bet pamukt nevaru, jo nav par ko nopirkt biļeti. Ar autostopiem man neveicas, kur nu vēl, ja jābrauc ziemā un uz salu.
No comments:
Post a Comment