or micro-pigs
Iegrāmatošanai: Turpinu uzbāzties Mazputniņam ar saviem zīmējumiem un mikro tekstiem. Man gan ir aizdomas, ka viņiem tur tas nafig nav vajadzīgs, jo projekts ir veidots tā, lai parādītu kaut kādu senā pagātnē tapušu emigrantu darbus. Cēlais mērķis ir būt par izglītojošo platformu emigrācijā dzīvojošajiem, bet visp tas ir vienkārši virtuāls muzejs. Tas gan arī nav slikti, tomēr, priekš muzeja tur ir pārāk maz no tā apjoma un iespējām, kas varētu būt bijis. Būtu man kam citam uzbāzties ar savu labdarību, es tā darītu, bet nu kā ir tā ir.. tā pat darīt nav ko.
Manus vienriteņa naksnīgos pasākumus bija uz pāris dienām pārtraucis sniegs. Tagad tas ir gandrīz nokusis un vakar vakaru pavadīju turpinot iepazīt Strassen priekšpilsētas robežapgabalus. Pēc uzņemtā adrenalīna, pusi nakts negulēju. Sporta centrā piestāju uz vienas terases, lai pabolītos, kā jestras karsēj meitenes vakarā trenē deju soļus bumsī mūzikas pavadībā. Varbūt tā bija tā saucamā Zumba. Nav ne jausmas, bet meitenes izskatījās seksīgas.. uzkarsušas un.. varbūt tādēļ es pusi nakts negulēju? Terase, vuārēšanas nolūkā, spriežot pēc alus korķīšu daudzuma, tiek izmantota it bieži. Pēc tam devos atklāt ugunsdzēsēju depo, bet tas vairs nebija tik aizraujoši. Biju tik tālu aizvizinājies, ka atpakaļ dažkārt nācās iet, ne braukt. Kājas bija kļuvušas ļumīgas, bet smadzenes atkal sāka vienriteni uzskatīt par divriteni. Iebraukšana sūdā šoreiz bija skaidra norāde, ka esmu braucis pārāk ilgi un es biju tā saguris, ka šoreiz uztvēru sūdiebraukšanu par "augstāko spēku" norādi, ka laba daudz nevajag. Šoreiz pat liftā es iegāju stumjot vienriteni, ne kā parasti - nokāpjot no tā tikai pēc dzīvokļa durvju atslēgšanas.
No comments:
Post a Comment