Lelefants.
Reiz, kādā pilsētā, dzīvoja zilonis. Viņam bija vārds un to sauca Lelefants. Bērnībā Lelefants vēlējās kļūt par cirka ziloni. Šajā pilsētā visi ziloņi bērnībā gribēja kļūt par cirka ziloņiem. Taču, kad viņi izauga lieli, kļuva par baņķieriem, grāmatvežiem, ekonomistiem, advokātiem vai juristiem. Neviens no viņiem nekļuva par cirka ziloni. Šajā pilsētā cirka nemaz nebija. Lelefants arī izauga un viņš kļuva par paša premjerministra vēstuļu konvertu aizlīmētāju.
Lelefants pūlējās vaigu sviedros katru dienu un dažkārt nakti un svētku dienas, līmēdams ciet premjerministra vēstules. To bija daudz, ļoti daudz. Katru dienu aizvien vairāk.
No trakās strādāšanas, kādu dienu, Lelefants saslima. Viņa āda kļuva dzeltena, uz tās parādījās dažādu krāsu plankumi. Arī vēstuļu konvertus Lelefants līmēt vairs nevarēja. Viņš, pašam nemanot, sāka tās ēst. Vēstules prezidentam, flotes admirālim, burkānu graušanas padomdevējam un pat radiatoru remonta darbnīcas priekšniekam. Lelefants apēda tās visas.
Lelefantua aizsūtīja pie ārsta. Ārsts paskatījās uz viņu, lika parādīt mēli, pataustīja Lelefanta snuķa galu un brīdi parakstījis kaut ko slimību grāmatā teica: "Jums, mans dārgais, ir piemetusies cirkuloze. Steidzami jāsāk nodarboties ar cirka akrobātiku. Ejiet, nopērciet divriteni un brauciet ar to pusnaktī uz dienvidiem, pēc tam uz ziemeļiem, tad uz austrumiem un pēc tam uz rietumiem. Tad apēdiet rabarberu jogurtu un ejiet gulēt. Tā dariet, kamēr pāries."
Lelefants aizgāja uz velosipēdu veikalu. Taču izrādījās, ka viņš vairs nevar nopirkt divriteni, jo bija gandrīz visu savu naudu samaksājis ārstam par konsultāciju. Lelefantam pietika naudas tikai vienam ritenim un viņš nopirka vienriteni.
Tagad Lelefants katru pusnakti braukā ar savu vienriteni pa pilsētu gaidot, kad pāries cirkuloze. Viņš ir neveikls braucēja, tāpēc labāk naktī apkārt nevazājies. Uzbrauks tev uz kājas un pat neatvainosies.
No comments:
Post a Comment