bū!
Iegrāmatošanai: Mani aizvien mainīgi apciemo visādas mentālas grūtības. Vienu dienu uzglūnēja nekontrolējama trauksmes izjūta. Un man zvērīgi grūti izvilkties ārā no šīm četrām sienām. Tā dzīve Luksemburgā mani lēnām, bet neatlaidīgi atgriež stāvoklī, no kāda es ar lielu piepūli biju izkļuvis dzīvojoties LV. Nav ne jausmas, kā tikt ar to skaidrībā. Varētu aizmukt atpakaļ uz Rīgu, bet tā es sagandētu visu vēl vairāk.. tagad viss jau tāpat ir savādāk kā tolaik. Turklāt es vairs neesmu nekāds mucējs, jo atkal sāk čakarēties ceļi un brīžiem es nevaru paiet gandrīz nemaz. Vakaros esmu atsācis veikt jogas vingrinājumus kājām, pateicoties kam es tiku ar šo vainu galā iepriekšējo reizi. Bāc, pašā otrās jaunības ziedonī es sevi ieslogu nesaprotamā pilsētā, nesaprotamā mājā un nekādām nākotnes izredzēm tā vietā, lai dauzītos un drāztos (visādā ziņā) apkārt.. tērētais mazohists.
Un vēl es šonakt sapņoju, ka kaut kādos graustos biju kopā ar treneri Šveiniku un viņš man kaut ko stāstīja par Ci kustību cilvēku ķermenī.. nu nekā neatceros.
Un vēl es uzzīmēju tradicionālo virtuālo apsveikumu Ievai vārdadienā. Cerams, tikšu pie neta 24. datumā.
No comments:
Post a Comment