it was the first sketch for my New Year's greeting card.
but I changed my mind
Man nācās savu dzimšansdienas torti apēst vienam pašam. Un jā, tagad man divas dienas pēc kārtas ir nemitīgi jāsēž tualetē. Dzīve kļūst aizvien vientuļāka un aizvien vairāk es to pavadu šaurās telpās.
Yesterday winter began, according to the folk belief calendar.
but it's all foreign to me
Kad es reizi pazaudēšu prātu, tas notiks rudenī vai ziemas sākumā. Es tev saku, tā būs..
Everyone is in a hurry somewhere and artists should be always in the first row. So, I already drew the New Year's greeting card.
does it mean, I'm an artist now?!
Man bija kaut kāds pavisam jokains sapnis. Meitene no mana bērnudārza un vēlāk pamatskolas – Everita Budenoviča atbrauca ciemos pie mums. Mums, tas ir manā mammas mājās dzīvojām ar maniem pusaudžu laika čomiem: Alexandrs Nedzveds (nu toreiz viņu vēl tā sauca), Ainārs Veips un es. Un tas viss notika Madeirā. Un bija tur sasodīti jautri un traki ar visādiem piedzīvojumiem bagāts sapnis ar mums pusaudžiem un nekādu seksuālu zemtekstu (ja kas), bet pilnīgs fans. Un tad Everita un Alexandrs aizgāja manā istabā dalīties pieredzē kā kļūt par veiksmīgiem cilvēkiem nākotnē un mani pārņēma drausmīgs pesimisms, jo es sajutu, ka dzīvē es nekur netikšu un pēc gadiem es būšu tur pat kur tagad. Un ar tādu drausmīgi pesimistisku nolemtību es pamodos un padomāju, ka tā arī sanāca.
No kurienes manā galvā uzradās Everita, es patiešām nezinu. Pēc tāda sapņa, saprotams, es kāpu internetā skatīt vai viņa tur atradīsies un jā - smaidīga, daiļa kā saule, strādā par pārdošanas menedžeri kaut kādā briesmīgi svarīgā un advancētā uzņēmumā. Alexands ir arhitekts, darbojas savā kantorī ar vizualizācijām. Aināram ir sava virtuvju darbnīca ar darbiniekiem, klientiem un visu to jezgu. A es.. nu jā, a es. Drausmīgas skumjas uznāca. Nu ne jau par to, ka es tāds lūzeris (kas, protams, arī nav jautri). Tās tās skumjas, par to, ka laiks pagājis, ka viskas bijis un nav bijis un varēja būt un nekad vairs nebūs utt.. vienvārdsakot, visas tās gaudas par ko šlāgeros dzied. Un tad es iegāju Twiterī, kur man Tatjana atsūtījusi kaut kādu video ar tipa vēdistu ,kurš māca cilvēkiem dzīvot un nodungoju rindiņas no Damabja: “kājas mazgāšu es rīt, alu dzeršu šodien” un gāju dzert tēju.
Ah jā, un manu darbu Rudens-20025 arī nepieņēma. Bet es paskatīju sarakstu, tur šogad “savējie” ar darbiem, kam visai apšaubāma saistību ar konkursa tēmu, tā ka domāju viņiem konkurss formāli uztaisīts. Whatever ..
I wanted to make an avatar for the mixcloud profile. It's audio cultural platform where you can listen some old stuff like cosmic synth from 1984
but I don't know what to draw
Vakar naktī es devos skriet nakts krosu. Aizskrēju uz Māmeri un vēl velns viņu zin kur. Ap 11. kilometru kāja pateica, ka drīz man būs jālec uz otras vai arī jārāpo. Tā, kopumā es noskrēju 13.1 km un biju priecīgs tikt mājās. A mājās Laurai covid. Nez, ja es būtu saņēmies noskriet vairāk vai mazāk, tad būtu nevis covid, bet kas?
completely
please, repeat
Besis atnāca ciemos. Tagad sēžam un skumstam. Varētu aiziet uz veici nopirkt kādu saldumu, lai to nosvinētu. Citreiz cukurotas lietas palīdz saņemties, taču ir Helovīns un Luksemburgā, kā jau rūtdītu katoļu zemē, šodien visi veiči ciet.
meaningful creature
only Ai could figure out it more meaningful
Izdomāju pieteikties Rudens 2025. Santa palīdzēs aizgādāt darbu uz LMS, ja to visp pieņems. Bet tie pasta pakalpojumi gan ir palikuši stipri dārgāki. Nu vai arī es tik reti sūtu, ka par to nevajadzētu brīnīties. Vienk man vienmēr ir bremzētas spējas adaptēties..
Manās sportošanas aktualitātēs atkal uzradusies skriešana. Taču nu es skrienu vēlu vakaros un skatos izgaismotajos logos. Luksemburgā cilvēki tos slēpj aiz žalūzijām kad vien iespējams, bet dažkārt viņi to izdarīt aizmirst. Tā logos blenšana man atgādina bērnību, kad mēs ar mammu retu reizi mēdzām kur staigāt un runāties skatoties vakara logos. Advancētais fitnesa pulkstenis man paziņoja, ka pēdējo reizi esmu skrējis pirms diviem mēnešiem. Visp es to pulksteni biju pircis kā reizi, lai sekotu, kur un cik ilgi esmu skrējis, ko dara mana sirds un cik tālu atrodas tā vai cita vieta no tā ko esmu iztēlojies esam. Taču veca cilvēka potītes ne vienmēr ir ar mieru piedalīties skriešanas atrakcijās un briesmīgi dārgo, bet stilīgo pulksteni es izmantoju, lai mērītu savas vienriteņa braukšanas aktualitātes, jo paskriet nevarēju. Brīdi mērīju arī fitnesboksa rādītājus, bet kad sapratu, ka sirds strādā normas robežās ar tikai dažām īpatnībām, metu šamējo plauktā un brīžiem pavisam aizmirsu ka tāds man ir. Ikdienā es velku uz ielas atrastu, bērnu pulksteni no Dekatlona. Tas turas manā delnas locītavā uz pēdējā cauruma un palīdz nenokavēt uz bērnu sagaidīšanu no skolām un citām vietām. Gadus divdesmit mierīgi bez tādas lietas iztiku, bet vecums nenāk viens. Tas nāk ar, prāta tumšumu, sāpošiem kauliem un veselu lērumu jaunu mērierīču.
very bright and very fast
I should sketch something meaningful
Es tagad tikai to vien daru, kā remontēju dabūtās telpas un skatos jūtūbē, kā to darīt. Iet grūti, lēni un es labprāt darītu kaut ko citu. Tikmēr Luksemburgā nomainījās lielhercogs. Vispār, man tie monarhi neinteresē, taču, lai es varētu nokļūt savā jaunajā dzīvoklī, man ļoti bieži jāšķērso Šarlotes tilts. A tas ir centrālais visas šitās troņu maiņas atrakciju vieta un dažbrīt tā ir nešķērsojama. Tā nu nākas interesēties.
I'm continuing to be inspired by works of other artists.This time I took the image from the package of a chocolate and drew it my way. Originally it was made by artist Henrietta’s Harris - illustration of Madagascar Pygmy Kingfisher.
Honestly, that bird in nature looks cooler than any of those drawings
Atnāca man no Ķīnas motoriņi mazajam dronam. Un viss, pasaule pārstāja eksistēt un visa mana būtība pievērsās lidošanai. Tikai bačas; no sešām darbojas trīs un ņemot vērā, ka viens lidojums ilgst gandrīz trīs minūtes, bet bačas lādējas kādu pusstundu, prieks lidot ir īss.
And again I am stealing someone's ideas to train my digital drawing skills. I found a nice book cover in www.vam.ac.uk by Liz Catchpole and made this fast sketch based on that.
and now something completely different
Vakar bija pēdējā vietējo milzu karuseļu Schueberfouer diena. Mēs ar Lauru izšāvām loku uz kāda briesmīgi ātra karuseļa un kamēr manas rokas turējā ar visiem spēkiem pie turam-stieņa, manas acis skatīja iepriekšējo braucēju kuņģa satura izšļakstījienus uz karuseļa grīdas.Šodien līst zvērīgi, gan jau to visu nomazgās..
