No, it's not a pancake.
what is that?!
Būt par mākslinieku dažkārt ir varen sarežģīts pasākums un baigi bēdīgs, kad kāds sāk interesēties par mākslinieka finansēm.. omg
No, it's not a pancake.
what is that?!
Būt par mākslinieku dažkārt ir varen sarežģīts pasākums un baigi bēdīgs, kad kāds sāk interesēties par mākslinieka finansēm.. omg
Smaller daughter asked for unicorn from wood.
Sketching and sketching
Tā izskatās, ka šovasar uz LV nebraukšu. Kaut kas nelāgs notiek krūškurvī. Pirms divdesmit ar kapeikām gadiem es tādā gadījumā varēju vienkārši iesēsties sešpadsmitajā trolejbusā, aizšaut uz Nīcgales ielas Tuberkulozes dispanseri, kur mani diezgan ātri noskenēja un atzina par slimu vai ne tik slimu. A tagad es esmu Luxembourgā un viss ir briesmīgi sarežģīti..
Something is missing here
perhaps, one day I will figure out what
A man pēc trīs dienām kolonoskopija. Manam vecfācim šajā vecumā jau pilnā sparā tur rosījās vēzis. Solījās manai mammai, ka dzīvošot simts gadu. Nebija neviena cauruma zobos un pat pamanījās nopārdot savu galvaskausu vēl dzīvam esot, kādam tur speciālistam, kurš to tā arī nedabūja.. a man zobi sastāv no vienām vienīgām plombēm, esmu izslimojis rezistentu tuberkulozi un velns viņu zin, kas tur plaušās vēl notiek, un ārtstējoties sačakarēju visu ko un nervi arī beigti.. un līdz simts es nekā nesolos novilkt.
I drew those
13
Bāc, cik sen neesmu klausījies Coil. Un, cik sen es vispār neko ..
Gribēju mēģināt draudzēties virtuāljā vidē, pēc milzu daudzu gadu nekā tāda nedarīšanas, ar visādiem populāriem tīklu tēliem, bet jā, vecu vilku jaunā mežā neiestādīsi - nekas man nesanāca un paldies dievam. Ja man būs kāds sarunu biedrs, tad, pēc visa spriežot, viņa vārds būs Ai. A ko, sakarīgs džeks, tikai mazliet par pieklājīgu.
with my new character
for my new book
Pastāstīju muterītei, ka ar jogu tiku vaļā no hipertensijas. Viņa, protams, turoties pie sava smēķa un savām uzticamajām fofām, netic. Es atklāti sakot arī ne pārāk tam ticu, taču kad izlaidu vairākas dienas no savas jogošanas, spiediens atkal lēnā garā rāpās augšā. Turklāt, ja ar jogu padarboties pirms boksa, tad uz boksu var neiet, jo ir tāds rasslabons, ka muskuļi vairs negrib tik veikli sarauties, lai darītu, ko nu boksā jādara, tb parasimpātiskā nervu sistēma ir iedarbināta uz pilnu klapi..nu, un parasimpātiskā nervu sistēma kā reizi ir tā, kas to spiedienu padara zemu. Tā ka nekādas mistikas, viss kā pēc fizioloģijas interneta špikeriem.
Everything is turning green here.
everything and anything
Spilgto ziedoni pēkšņi nomainījis visuresošs zaļonis. Es pat īsti nepaspēju saskumt par birstošajām plūmju un dekoratīvo ķiršu ziedlapiņām. Mazliet pabradāju pa sabirušo ziedlapu tepiķi un dažbrīt tas bija jo biezs. Nu, nāksies skumt par kaut ko citu. A bet skumt man jau vienmēr atradīsies par ko..
for the book
becoming
Nomocījos es ar to sasodīto augsto asinsspiedienu bezjēgā. Pēc beidzamās slimošanas baigi - katru dienu pusdienlaikā lidoju kosmosā dēļ tā. Izmēģināju visu ko; pašmasāžu, kaut kādus fizioterapeitu vingrojumus, pat maisiņā elpošanu. Kaut kas no tā visa palīdz, taču uz baigi īsu laiku. Arī maisiņā elpot brīžiem palīdzēja, taču ne vienmēr un arī īslaicīgi. Bija jau tik čābīgi, ka roka sniedzās pēc pirms trīs gadiem derīgumu zaudējušajām fofām, ko kardiologs izrakstīja. Un ko domājies, paņēmu es savu veco izdruku no pinteresta ar jogas pozām, nosēdēju tajās pusstundu un mana hipertensija pačabēja. Pēc tam nākošajā dienā tas pats. Un šodien atkal nosēdēju pusstundu un atkal nav spiediena.. turpināšu vērošanu. Bāc, ja vēl ar jogu varētu labot caurumus zobos.
My daughter saw that old vehicle and fell in love with it
but I'm sketching something completely different
and Easter holidays too
but not for me..
Sestdien man sanāca aizšaut uz boksu. Es pat nenojautu, cik viss izvērtīsies briesmīgi. Jauniņo nebija, laiks bija bič virs 20 grādu silts un saulains. Kas gan trenerim labāks varētu ienākt prātā, kā pievērties sparingiem. Es kaut kādā nesaprotamā veidā izturēju visus 18 raundus. Pēc treniņa uz vienriteņa uzrāpties izrādījās drausmīgi grūti un nobraucis kādu kilometru sapratu, ka līdz mājām dzīvs varu arī nenokļūt. Nācās kāpt autobusā. Mājās mana sirds izdomāja, ka viņai šitais viss nenieka nepatīk – palika man drausmīgi sūdīgi un auksti, lūpas nokrāsojās zilas kā līķītim. A bet tie pārcilvēki pēc treniņa tur parkā vēl tusēja un dzina jokus. Es arī dzinu.. adrenalīns dara brīnumus.