Sunday was today and now it's dark outside
and I finished this sketching thing
Atbraucu mājās no griestu krāsošanas darbiem un piesēdos pie kompja krāsot digitāli. Tikmēr mani bērni visu dienu pavadīja spēlējot datorspēles un arī vakarā viņi darīja to pašu. Un priekš kam Salatēvs viņiem atstiepa uz Ziemassvētkiem galda spēles?! Vecais āpsis..
to figure out how to get out from my creative block I started to sketch a wall with paintings hanging on them. And then I colored it all
nothing beautiful but hopefully will work for a while
Šos Ziemassvētkus es pavadu no rīta vingrojot intensīvi, daudz guļot pa dienu un skatoties visādu interneta drazu pārējā laikā. Brīnišķīgi pavadu dzīvi.. Un vēl, man ienāca prātā, ka pie velna to radošo bloku un visas briesmīgās šaubas, es vienkārši varētu ik pa laikam uzzīmēt sienu ar sakārtām virsū mazām bildītēm. Saņēmos un sāku. Redzēs kā ies.
is happening only on Christmas
and doodling also
es nopirku veselu paku ar boksa semināru ierakstiem, bet to vietā skatos tutoriāļus, kur cilvēki rāda kā viņi zīmē. Un gluži par velti pie tam. Un tā nav pirmā reizi, kad ar mani notiek kas tamlīdzīgs. Ziemassvētku neprātam ir dažādi veidi kā izpausties.
and tails
and nonsense
Strauji tuvojas Ziemassvētki. Šodien pavadīju visu rītu domājot, kam lai sūtu e-apsveikumus. Aizsūtīju arī daudziem tādiem, kas vispār mani nekad neatcerēsies. Tātad izplatīju personīgo spamu :) Un jā, es vēl paspēju uzrakstīt divus analogos un pa galvu un kaklu aizjozt līdz pasta kastei līdz 9:30 iemest. Tas notāram un nekustamno īpašumu pārdošanas kantorim te pat Luxemburgā. Tas tā, prikolam. Viņi mums sagādāja to dzīvokli, ko es tagad mēģinu remontēt un kur man nāksies pavadīt visu atlikušo dzīvi.
and curly calligraphy
I tried to write a card
Vakar visu dienu krāsoju griestus. Kā astoņos no rīta sāku, tā pusnaktī metu mieru. Mājās ar vienriteni gandrīz stundu pa lietu un tumsu, pa mazajām Luksemburgas ieliņām kamēr nonācu mājās. Šodien galva vairs uz kakla neturas un arī kakls nevar saprast uz kā, bet arī neturas. Visp tas rajons, kur dzīvosim ir toč drūmais. Kā iebraucu Štosenē, tā visur Ziemassvētku lampiņas, rotājumi un visāds savādāks lampiņu dzīvesprieks. Nu bet ko var gribēt, ja taisies dzīvot brutālisma stila ēkā vietā, kur dzīvo pārsvarā Eiropas institūciju un visādu tur banku planktons..
it was the first sketch for my New Year's greeting card.
but I changed my mind
Man nācās savu dzimšansdienas torti apēst vienam pašam. Un jā, tagad man divas dienas pēc kārtas ir nemitīgi jāsēž tualetē. Dzīve kļūst aizvien vientuļāka un aizvien vairāk es to pavadu šaurās telpās.
Yesterday winter began, according to the folk belief calendar.
but it's all foreign to me
Kad es reizi pazaudēšu prātu, tas notiks rudenī vai ziemas sākumā. Es tev saku, tā būs..
Everyone is in a hurry somewhere and artists should be always in the first row. So, I already drew the New Year's greeting card.
does it mean, I'm an artist now?!
Man bija kaut kāds pavisam jokains sapnis. Meitene no mana bērnudārza un vēlāk pamatskolas – Everita Budenoviča atbrauca ciemos pie mums. Mums, tas ir manā mammas mājās dzīvojām ar maniem pusaudžu laika čomiem: Alexandrs Nedzveds (nu toreiz viņu vēl tā sauca), Ainārs Veips un es. Un tas viss notika Madeirā. Un bija tur sasodīti jautri un traki ar visādiem piedzīvojumiem bagāts sapnis ar mums pusaudžiem un nekādu seksuālu zemtekstu (ja kas), bet pilnīgs fans. Un tad Everita un Alexandrs aizgāja manā istabā dalīties pieredzē kā kļūt par veiksmīgiem cilvēkiem nākotnē un mani pārņēma drausmīgs pesimisms, jo es sajutu, ka dzīvē es nekur netikšu un pēc gadiem es būšu tur pat kur tagad. Un ar tādu drausmīgi pesimistisku nolemtību es pamodos un padomāju, ka tā arī sanāca.
No kurienes manā galvā uzradās Everita, es patiešām nezinu. Pēc tāda sapņa, saprotams, es kāpu internetā skatīt vai viņa tur atradīsies un jā - smaidīga, daiļa kā saule, strādā par pārdošanas menedžeri kaut kādā briesmīgi svarīgā un advancētā uzņēmumā. Alexands ir arhitekts, darbojas savā kantorī ar vizualizācijām. Aināram ir sava virtuvju darbnīca ar darbiniekiem, klientiem un visu to jezgu. A es.. nu jā, a es. Drausmīgas skumjas uznāca. Nu ne jau par to, ka es tāds lūzeris (kas, protams, arī nav jautri). Tās tās skumjas, par to, ka laiks pagājis, ka viskas bijis un nav bijis un varēja būt un nekad vairs nebūs utt.. vienvārdsakot, visas tās gaudas par ko šlāgeros dzied. Un tad es iegāju Twiterī, kur man Tatjana atsūtījusi kaut kādu video ar tipa vēdistu ,kurš māca cilvēkiem dzīvot un nodungoju rindiņas no Damabja: “kājas mazgāšu es rīt, alu dzeršu šodien” un gāju dzert tēju.
Ah jā, un manu darbu Rudens-20025 arī nepieņēma. Bet es paskatīju sarakstu, tur šogad “savējie” ar darbiem, kam visai apšaubāma saistību ar konkursa tēmu, tā ka domāju viņiem konkurss formāli uztaisīts. Whatever ..
