and Easter holidays too
but not for me..
Sestdien man sanāca aizšaut uz boksu. Es pat nenojautu, cik viss izvērtīsies briesmīgi. Jauniņo nebija, laiks bija bič virs 20 grādu silts un saulains. Kas gan trenerim labāks varētu ienākt prātā, kā pievērties sparingiem. Es kaut kādā nesaprotamā veidā izturēju visus 18 raundus. Pēc treniņa uz vienriteņa uzrāpties izrādījās drausmīgi grūti un nobraucis kādu kilometru sapratu, ka līdz mājām dzīvs varu arī nenokļūt. Nācās kāpt autobusā. Mājās mana sirds izdomāja, ka viņai šitais viss nenieka nepatīk – palika man drausmīgi sūdīgi un auksti, lūpas nokrāsojās zilas kā līķītim. A bet tie pārcilvēki pēc treniņa tur parkā vēl tusēja un dzina jokus. Es arī dzinu.. adrenalīns dara brīnumus.
No comments:
Post a Comment