Kamēr Vita ar Lauru zaļumos, es pastrādāju, pavingroju, paēdu un tagad sen neklausītas industriālās mūzikas pavadījumā pamazām pieberos ar angļu sauso sidru. Iedomājos, pie reizes, ka vajadzētu ko ierakstīt blogā. Dzīvē manā pa šo laiku noticis ir tik daudz kā melns aiz naga.. kā reizi no rīta nagus apgriezu.
to es Ievai vārdenē uzķēpāju
a šito Gintns man vārdenē uzdāvināja. Es protams neprasīju, ko tas džeks bildē ar roku zem galda dara. Gints redz nav tāds cilvēks, kas uz tādiem jokiem pavilktos, un lai viņš arī ir pārspīlēti pareizs cilvēks, tomēr krutuma viņā ir vairāk kā vairākumā tautas. Un zīmējumi man patīk.
Kaut kā man šodien nav skumji. Varbūt tas tādēļ, kad atbraucu no veiča, man ārdurvis pieturēja un ļoti jauki uzsmaidīja pirmajā stāvā dzīvojošā persiešu valodas pasniedzēja. Viņai ir nosauļotas ādas krāsa, diezgan daiļa seja, īsi, melni mati un tumšas acis, taču briesmīgi resns dibens. Tādu es nekādi nevarētu iedabūt iekšā savās erotiskajās fantāzijās. Taču smaids bija tik burvīgs..
No comments:
Post a Comment