wheels
Iegrāmatošanai: biju Rīgā. Padzīvojos tur veselu nedēļu. Ļoti intensīvi padzīvojos. Aizvedu muterīti uz Jūrmalu, jūrju lūkoties. Sacienāju ar saldējumu un palīdzēju izbradāties pa piekrastes vilnīšiem. Iedzēru ar Aināru Brenguļu alu kaut kādā Juglas gadjušņikā kopā ar krievu baļeļščikiem, kas skatījās milzu ekrānā kā krievi ar vāciešiem šaibu dzenā. Uzvarēja krievi, taču pirmos vārtus iemeta vācieši un Ainārs kā jau asu izjūtu cienītājs, ierosināja uzgavilēt. Mēs to neizdarījām un iespējams tādēļ neviens mūsu veselību nesagandēja. Krievu līdzjutēju tur bija daudz, miesās tie bija brangi un sejās skarbi dzīves grūtībās rūdīti tēvaiņi. Vēl, nopirku sev Dolē ādas jaku. Tur ir laikam vienīgais ādas apģērbu veicis visā reģionā. Nācās iztērēt lielāko daļu izsniegtā pabalsta. Veicis Buffalo Bill saucās. Jakas esot no Zviedrijas, kas mani izbrīna. No otras puses, Zviedrijā tak ir pietiekami daudz turku, kas tās droši vien tur šuj.. tam gan nav nekādas nozīmes, jo jaka ir tiešām laba. Nespēju pārvietoties un būt es pats tajā kretīniskajā luksemburdziešu pensionāru apģērba gabalā, kas maksāja aptuveni tik pat. Satiku meiteni un mēs pavadījām lieliskas divas stundas viesnīcā Baložu ielā 16 a. Tik mazā laika periodā, protams, nav iespējams ko sakarīgu piedzīvot, bet cik varējām tik dzīvojām. Tad meitene aizbrauca uz mājām pie bēbja un vecākiem, bet es paliku viesnīcā pa nakti, jo mājās biju izmazgājis gultas veļu un tā žāvējās maija saulrietā Teikā. Man patika, ka lai arī dušas tur kopējas, tomēr istabiņā bija izlietne ar ūdeni krānā. Tas lieti noderēja. Pēc meitenes pavadīšanas, aizkāpu uz vietējo Rimi bulku un jogurtu paķert, ko romantiskās noskaņās gremdējoties, lietoju skatoties uz Vecrīgu un saulrieta debesīm no tās vietas, kur Swedbankas lielais tornis stāv. Laiks visu manu atbrauciena periodu bija superīgs.. nu, man zvērīgi noveicās. Vēl man noveicās, jo tiku uz Muzeju naktīm. Aizminos uz Tvaika ielu un Latvijas Vēstures muzeju. Abās vietās ir būts iepriekš, bet ne tādēļ es tur aiztrencos lūkoties. Psihenē – es tur biju, kad psihologos mēģināju studēt, bet Vēstures muzeja vietā kādreiz bija LU Vēstures un Filosofijas fakultāte, kur arī divus gadus pastudēju. Ā un ābeles mājas apgriezu, bet vīnogām jaunos dzinumu neapgriezu, jo virs mana loga, pašā vīnogulāja zaļākajā galā, meža strazdi ligzdu ieveidojuši. Čoina viss sanāca, vienvārdsakot.
No comments:
Post a Comment