48

 Ok, it is no more new. It was last month. 

whatever

Pagājušajā mēnesī man palika 48. Iepriekšējo 47. dzimeni es pavadīju vārtoties tualetē pa grīdu milzu sāpēs un kovidā. Nolēmu šo gadadienu atzīmēt mobīlāk un apņēmos noskriet krosu, kas būtu 48 minūšu garš. Man pat nejauši izdevās vairāk, jo taimeris pieteicās, kad biju kvartālu prom no mājām. Ja ne sāpes locītavās, skrietu kaut līdz Arlonai (ja ar vilcienu - tas nemaz nav tālu) vai Briselei.. tikai ko es tur darītu? Tā nu vecumā esmu vairāk pievērsies fiziskām aktivitātēm, ne intelektuālai attīstībai. A bet, kā tiek apgalvots, vesels gars var mist tikai veselā miesā. Tā es cēlos bez desmit minūtēm piecos no rīta un devos tumsā.. Un skrienot man galvā ienāca tāds savdabīgs doms. Iedomājies, tava dzimšanas diena ir kā kāda telpa, kur katru dzimšanas dienu tiek ielaists viens putns. Un kad tu nomirsti, visi tie putni špudūc un tiek izlaisti ārā... Un vēl es atcerējos to pasaku par dzīvības sveci un padomāju, kā tas iet kopā ar dzimeņu tradīciju pūst sveces. Un saskatīju es šajā aktā kaut kādu pašnāvniecisku noti. Bet tad man sāka sāpēt locītavas un domas izkūpēja, bet acis pievērsās ceļam, meklējot vietu, kur nolikt kāju, tā lai mazāka sāpe.

Oh sketchy birds

 

Yep..

Vakar bija izstādes, kurā piedalos, atklāšana:"Stroossener Kënschtler". Es nierados - bija jāsavāc meita no karatē nodarbības un jādodas iepirkt ēdamo uz Aušanu. Pie reizes pavizinājos ar frīskeitiem, ko pāņēmu līdzi ceļojumu mugursomā. A ko, vīnu es nedzeru, bet saviesīgas sarunas meni besī. Toties frīskeiti rada prieku un vairo veselību.. tikai tumsā vizinoties, gandrīz kaklu nolauzu.

Bluebirds

 I cannot figure out how to draw the birds for my book. 

and it's not about colour

Baigi aizņemtais rudens. Visu laiku kas notiek. Tikko pabeidzu koka štruntiņus priekš T, kā čiks un jāiesniedz darbs vietējo mākslinieku izstādei. Inc. cik tad te to mākslinieku dzīvo. Piektdien jādodas raudzīt, ja nu izrādās, ka es neesmu vienīgais..

Heloveen soon

 I started to sketching something but then there came my daughter and did it instead of me.

I love her sketches more than my own

Nāk Helovīns. Luxemburgā ir superīgs laikapstāklis. Bērniem ir iestājies brīvlaiks un līdz ar to man visa radošā darbība ir apstājusies. Es varētu aiziet sēnēs, taču aizgāju vākt apstādījumos ginko "augli". Šamējais nenormāli smird pēc sapuvuša sviesta un vispār labāk izskatās, ja to neaiztiek. Varbūt tam vienkārši nepatīk, ka šo aiztiek.. var jau saprast.

Triangle

 and point

and green all around

Šodien bija jāiesniedz konkursam grāmata. To, ko zīmēju, neiesniedzu, jo nenieka nepaspēju. Iesniedzu citu. Ko man maz sazīmētus grāmatu.. pff, pilna atvilktne tak.

Test

 Testing levels and blending modes

or just sketching

Šodien ir piektdiena un 13. datums. Kaut kā neparasti vairs nesaņemt no trenera uzaicinājumu uz iknedēļas nedēļas nogales treniņiem. Pēc Covid epidēmijas, kad visas sporta aktivitātes izbeidzās, treneris uzorganizēja sestdienās un svētdienās brīvos treniņus svaigā gaisā, brīvā dabā. Tieši kā man patīk. Ziemā gan gribētāju boksēties nebija baigi daudz. Vienu ziemu mēs vispār tur tikai kādi trīs bijām. Vēlāk tautas savācās jau krietns pulciņš. Es tur biju dīvainītis, jo ierados uz vienriteņa, mīnus grādos boksējos vienos šortos un bezroku maiciņā, turklāt, man nejauši sanāca mazliet krimināla pagātne pēc kāda vācieša iekaustīšanas. Kaut arī man likās, ka taisnība ir manā pusē, tiesnesim likās savādāk. Tā gadās. Bet nu viss, treniņi ir cauri un tagad es jūtos kā atkal ko zaudējis un palicis viens. Gluži, kā kad man izbesīja Beggenas Vingtsun trenera dīvainības un es izdomāju visu to foršo dīvainīšu kompāniju pamest. Šoreiz tas viss vienkārši izbeidzās. Labas lietas neturpinās mūžīgi.. nu, sliktās jau arī nea.

Grabinos ap grāmatu poļiem. Pa brīžam Tatjanai pagriežu koka štruntiņus. Lietas lēnām pukst uz priekšu, bet ne tik glauni kā gribētos. Visu laiku kaut kas ķerās un sprūst.

Pair

 

no background

Iegāju pēc ilgāka laika draugos. Es vispār nebūtu, bet bija jāuzraksta vēstule savai bijušajai skolotājai; Zinību diena te pat aiz stūra. Vispār vēstule bija jāraksta vēl pirms mēneša, bet mana nesabiedriskā daba nelaida. Tur ieraudzīju, ka šodien esot Bezmiega diena. Nu, dienā bezmiegs man ir normāla parādība, bet naktī .. arī. Pēdējā laikā (kādu vienu gadu vai varbūt bič ilgāk) es pamostos trijos naktī un tad līdz pieciem cītīgi smadzenes kaut ko maļ un maļ. Pēc tam es ceļos un dodos vingrot.. dienā miegs protams dažkārt uznāk, bet es cenšos to dzīt prom. Kiš, kiš, ej projām un nāc trijos naktī atpakaļ. Līdz trijiem ir normālais miegs, bet trijos lūk, tur kaut kas pačab; varbūt sākas bezmiega diena?

Bier

 and doodling..

Yap

Luxemburgā atkal karstums. Čibinos ap grāmatu, kas nenieka neripo. Nevar tik garas pauzes taisīt, bāc. Un jā, ir labi īrēt apartamenu ar milzu balkonu. Es uz tā ne tikai ar vienriteni braukāju, bet tagad ari mēģinu iemācīties braukt ar frīskeitiem. Vienīgais, ka skudras; tās rāpo pa akmens blokiem cerībā atrast ko noderīgu, bet daudzu cerības nepiepildās, jo es viņas nejauši nobraucu. Sorī skudras, ja man būtu labāka redze un veiklums kaulos, es jums virsū nebrauktu. Man vispār nevienam nepatīk braukt virsū, bet lūk regulāri kaut kā tā sanāk..

piu

 Struggling with transparency

wooden people

Klau, tas ir baisi. Es nezīmēju kādu laiku un viss; zīmulis krīt no rokām ārā, dzēšgumija nedzēš, dators nekrāso un viss ir slikti.. būs jāārstējas.