Space

 I really like how artist Jérémie Almanza organizes the space in his drawings. So, I took one of his drawings and tried to replicate it in a simplified way.

how to learn it?

 

Ārā daiļš un burvīgs laiks. A man sāpoša galva un bēdīgs prāts.

in

 between

sketching

un atkal mani pievārēja kaut kāda sasodīta slimība. Kaulus lauž, acīs durās, vemt gribās, viss krīt uz nerva utt. Turklāt vēl zobs izdomājis izberzt apakšžoklī caurumu. Vajadzētu iet pie zobārsts to novīlēt īsāku. Pirms divdesmit gadiem Madeirā man zobārsts brīdināja, ka rezi pienāks tā diena, kad tā notiks. Piedāvāja izraut, bet es nobijos.. a ko man vēl bija darīt? Zobi tak jauni neaug. Nu, vismaz manā vecumā toč vairs nē.

Pff

 That's the animal

and Pff is it's name

Šis pavasaris atnāca ar zobu sāpēm, ausu sāpem un visādām eksistenciālām pārdomām, kas arī dzīvi nepadara priecīgāku. A bet es tā vēlējos, lai ziema beidzot beidzas..

Menu

My daughter wanted to make Menu for breakfast. I found that Menu useful for my art because of paper structure.

 

I was afraid to look inside, she has a suspicious sense of humor..

 

Ir iesājies radošais aizcietējums. Tipa baigi gribās kaut ko radīt un pat liekas ka kaut kas tūlīt būs, taču nekā nav, tikai izjūta, ka kaut kas briesmīgi spiež, nepamet ne brīdi.

Monday

 still experimenting

but I'm still stuck, even though it's better

Manas nesaprotamās pašsavainošanās turpinās. Vakar izgāju lūkot saullēktu un pavizināties ar frīskeitiem pie Forum Geesseknäppchen un norāvu salto uz asfalta uz, tā sakot, līdzenas vietas. Manas seno laiku spējas skaisti piezemēties, ko biju izkopis ilgajās aikido nodarbībās, nepalīdzēja. Es kūleņoju pa zemi tik graciozi, kā caura kaste ar apelsīniem varētu kūleņot lejā no kādas Alpu kalnu smailes, ja to tur kāds nejauši būtu palaidis pastaigāties. Nopriecājies, ka neesmu zaudējis nevienu sava ķermeņa izvirzījumu, es aizdevos mājās, lai pusdienlaikā izklibotu pastaigā ar meitu līdz bērnu spēļlaukumam, kur veiksmīgi nodīrātu no apakšstilba savas vecās, pagājušās nedēļas kreveles un iegūtu jaunus caurumus apakštilbos uz nevainīgas bērnu ložņāšanas virvju piramīdas. Vislielāko piepūli nācās pielikt, lai brīdi kad tas notika, nekauktu un smaidot mierīgi atbildētu uz bērna nemitīgo čalošanu.. tas man atgādināja kā reiz mēs ar Andrīti likām Japānas vēstniecībā parketu un es ar āmuri tiešā trāpījumā iemaucu pa īkšķi. Uz Andrīša jautājošo skatienu es atbildēju: “a, kad mums paredzēts iet pusdienās?” Drīz pēc tam man īkšķim nogāja nags un tādā garā. Un ja kas, Andrītis nebija no tiem, kurus tādas lietas satrauc, viņa karma bija tik tīra, ka ja šo iemestu Atlantijas okeāna vidū, brīdī, kad tur notiek vulkāna izvirdums, atombumbu izmēģinājums, un ekstrēma kosmiskā kuģa nosēšanās vienlaicīgi, viņam lielākais kas notiktu, būtu aizlūzis nags atverot alus bunžu, lai uz to visu mierīgi noskatītos. Šodien man viss sāp un ir grūti būt ,un, izskatos it kā es būtu knapi izbēdzis no kāda traka zaru smalcinātāja. Pilnmēness taču ir jau beidzies?

Shiny

the spring is somewhere near

but it's cold anyway

 

 

experimenting with the digital watercolor

It kā ir pavasaris, bet viss ārā ir sasalis un auksts, kaut arī spīd saule. Varbūt šopavasar Luksemburgā spīdēs tikai aukstā saule.

Room

 and springtime

... sketching

Mana nedēļa sākās ar atgadījumu pāc kā es sapratu, ka šī nedēļa būs nelāga. Tādēļ sēžu mājās un nekur neeju. Kamēr nekur neeju, es jau paspēju divriez iegriezt sev pirkstā, sadauzīt un saskrāpēt līdz asinīm kāju, sastiept potīti un nomocīties ar bezmiegu naktī un briesmīgi uzmācīgu miegu dienā. Kādreiz tas viss biegsies un es varēšu beidzos iziet no mājas uz veikalu. Ēst arī gribas..

Town

I was in the town near. If I could be an artist I could draw those nice sceneries what I saw there..

 

if you can draw something, are you an artist then?

March 8th is coming.

 In the laundry room, there I found red women's panties lying on the floor in front of my washing machine...

it was so...